Pats savas dzīves saimnieks....
Vadima Zēlanda "Dzīvais transsērfings'' ir viena no tām retajām
grāmatām, kura pēc izlasīšanas netiek nolikta manā grāmatu plauktā uz
ilgu laiku, jo brīžos, kad šķiet, ka viss ir slikti un zūd motivācija,
tieši transsērfings ir tas, kas palīdz atjaunot enerģiju.
Transsērfings ir realitātes vadīšana. Spēt būt pašam par sava likteņa un dzīves saimnieku ir mūsu katra spēkos, bet ikdienā cilvēks tik bieži piemirst par to, ka darbojas ''tu esi tas ko tu domā'' princips. Un ar tevi notiks tas, ko tu domā.
Pirmo Zēlanda transsērfinga grāmatu (kopā tās ir piecas un šī ir visu šo grāmatu apkopojums) izlasīju jau pirms daudziem gadiem un sapratu, ka tas darbojas. Transsērfings darbojas. Katrs to var saukt kā vien vēlās - domu materializēšanās, ticība brīnumiem, ticība eņģeļu palīdzībai utt. Galvenais, ka TAS darbojas un tas ir pierādījies gan manā dzīvē un ikdienā, gan pāris manu labāko un tuvāko cilvēku dzīvēs. Iekustinam pozitīvo domu, vizualizējam vēlmes, sapņojam, fantazējam un tiecamies pēc savas labsajūtas, neskatoties uz visu un visiem, kuri centīsies izjaukt iekšējo harmoniju un radīt disbalansu.
Grāmata ir par mūsu dzīvi, par ikdienu - ēšanu, sportu, seksu, bērniem. Par visu, jo viss kopā tas rada pamatu dzīvei. Lasīju to pa kripatiņai, vakaros, pirms miega, šādā veidā vizualizējot/meditējot ap saviem nākotnes mērķiem.
Autors grāmatā izmanto ne tikai savu, bet arī savu lasītāju pieredzi, piedāvā dažādus zinātniskus pētījumus un teorijas.
Ļoti, ļoti pozitīva un starojoša grāmata. Grāmatas beigās atsevišķa nodaļa ar pāris autora ieteiktām receptēm cilvēka iekšējās sistēmas uzlabošanai un mazs apskats par augļiem un dārzeņiem, liekot uzsvaru to to pozitīvajām īpašībām un ietekmi uz mūsu organismu.
Transsērfingu pielietoju arī, uzsākot projektu gadsbezalko.lv - http://gadsbezalko.lv/?p=203
''Dabā pūšanas procesā baktērija nesmird. Grūti noticēt? Mežā neviens nenogrābj lapas, neviens neaprok mirušos dzīvniekus; viss guļ zem klajām debesīm. Putnu un dzīvnieku izkārnījumi paliek tur, kur tie nokrituši. Lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: vai mežš slikti smakoja, kad jūs tur pēdējo reizi bijāt? Garantēju, ka atbildēsiet: nē. Gluži pretēji, kad esam mežā, mēs dziļi ievelkam gaisu un saucam: " Cik patīkams gaiss!'' Ja jau dabā baktērija, sadalot organiskos materiālus, nesmird, tad kāpēc mums pūšana asociējas ar smaku? Kāpēc civilizētā pasaulē baktērijas tik pretīgi smird? Tas ir tādēļ, ka tām ļoti grūti pārstrādāt to, ko mēs esam radījuši. Lai to pārbaudītu, veiciet eksperimentu. Ielieciet termiski neapstrādātus augļus un dārzeņus komposta kaudzē, un jūs redzēsiet, kā tie pūst un sadalās bez sliktās smakas. Pēctam iemetiet šajā pašā kaudzē kādu vārītu ēdienu, piemēram, makaronus, vistas zupu vai kartupeļu biezputru. Pēc dažām dienām jūs sajutīsiet smaku - smirdēs tik pretīgi, ka jūs to nevarēsiet paciest un jums nāksies komposta kaudzi apbērt ar zemi. Smaka nāk no baktērijām, kas cenšas pārstrādāt vārīto ēdienu.''
''Ja cilvēks izlēmis atteikties no kaitīgā ieraduma, viņam tas izdosies. Taču, ka viņš cenšas ''tikt no tā vaļā'', sākas bezgalīga atmešana un īslaicīga atturība. Tas var ilgt gadiem, tāpēc, ka smēķētājs, piemēram, domā, ka pilda svētu misiju: "Smēķēt ir kaitīgi gan man, gan apkārtējiem. Es izglābšu sevi un sabiedrību no šī nāvējošā ieraduma!'' Bet patiesībā smēķēt gribas. ''Nu tad es vēl vienu, pēdējo, un viss - ar to būs pārtraukts." Bet, ja smēķētājs kādu brīdi izdara uz sevi spiedienu, tad citā reizē viņš sevi pažēlos vai padosies vājumam. Vai nojaušat kāds mehānisms te darbojas? Tie ir spēki, kas cenšas likvidēt nodeldēto potenciālu, - spiediens līdzsvarojas ar atslābumu."
''Dabā pūšanas procesā baktērija nesmird. Grūti noticēt? Mežā neviens nenogrābj lapas, neviens neaprok mirušos dzīvniekus; viss guļ zem klajām debesīm. Putnu un dzīvnieku izkārnījumi paliek tur, kur tie nokrituši. Lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: vai mežš slikti smakoja, kad jūs tur pēdējo reizi bijāt? Garantēju, ka atbildēsiet: nē. Gluži pretēji, kad esam mežā, mēs dziļi ievelkam gaisu un saucam: " Cik patīkams gaiss!'' Ja jau dabā baktērija, sadalot organiskos materiālus, nesmird, tad kāpēc mums pūšana asociējas ar smaku? Kāpēc civilizētā pasaulē baktērijas tik pretīgi smird? Tas ir tādēļ, ka tām ļoti grūti pārstrādāt to, ko mēs esam radījuši. Lai to pārbaudītu, veiciet eksperimentu. Ielieciet termiski neapstrādātus augļus un dārzeņus komposta kaudzē, un jūs redzēsiet, kā tie pūst un sadalās bez sliktās smakas. Pēctam iemetiet šajā pašā kaudzē kādu vārītu ēdienu, piemēram, makaronus, vistas zupu vai kartupeļu biezputru. Pēc dažām dienām jūs sajutīsiet smaku - smirdēs tik pretīgi, ka jūs to nevarēsiet paciest un jums nāksies komposta kaudzi apbērt ar zemi. Smaka nāk no baktērijām, kas cenšas pārstrādāt vārīto ēdienu.''
''Ja cilvēks izlēmis atteikties no kaitīgā ieraduma, viņam tas izdosies. Taču, ka viņš cenšas ''tikt no tā vaļā'', sākas bezgalīga atmešana un īslaicīga atturība. Tas var ilgt gadiem, tāpēc, ka smēķētājs, piemēram, domā, ka pilda svētu misiju: "Smēķēt ir kaitīgi gan man, gan apkārtējiem. Es izglābšu sevi un sabiedrību no šī nāvējošā ieraduma!'' Bet patiesībā smēķēt gribas. ''Nu tad es vēl vienu, pēdējo, un viss - ar to būs pārtraukts." Bet, ja smēķētājs kādu brīdi izdara uz sevi spiedienu, tad citā reizē viņš sevi pažēlos vai padosies vājumam. Vai nojaušat kāds mehānisms te darbojas? Tie ir spēki, kas cenšas likvidēt nodeldēto potenciālu, - spiediens līdzsvarojas ar atslābumu."
Izdevniecība: ZvaigzneABC
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru