Rīts sākās ar aukstumu.... izlīdu no segas apakšas un sapratu, ka gribu līst atpakaļ, jo istabā bija tikai +15 grādi. Iekūru krāsni un nīgri blenzu uz saules neapspīdēto dārzu, līdz pēkšņi manā dārzā nolaidās STĀRĶIS! Nolaidās un sāka staigāt šurpu, turpu, šuuuurpu, turpu pa dārzu:) Tas pagaidīja līdz šo safočēju, graciozi izpurināja savus garos spārnus, un prom bija!
Tad nu es aizdomājos - k čemu bi eto???? Tā bija jaut kāda zīme?:) Bet visloģiskākais izskaidrojums tam, ka man pa pagalmu stārķis staigāja, ir tāds, ka šim stārķim laikam vienkārši mans dārzs likās gana simpātisks, lai šeit atpūtinātu spārnus:)
