Mariama Petrosjana "Nams, kurā..."

Tas ir Nams. Visu nīstais, bet tik iemīļotais Nams. Ēka/vesela Pasaule, kurā mitinās Maķedonijas Aleksandrs, Tabaki, Lords, Aklais, Mellais un daudzi citi, kuriem Nams ir devis savu iesaku. Nams, kurā mitinās atstumti bērni – invalīdi, sākot no mazākajām klasēm līdz pat 18 gadīgiem. Nams, kurā es tiku ierauta iekšā uz vairākām nedēļām. Šķiet, es izdzīvoju katra Nama notikumu līdz ar tur dzīvojošajiem cilvēkiem, es spēju gara acīm saskatīt katru Nama sienu, katru zīmējumu uz Nama sienām, katru Nama istabu izjutu – vizuāli un pēc smaržas. Tas ir Nams, kurš nelaida mani vaļā pat tad, kad pabeidzu lasīt grāmatas pēdējo lapaspusi. Vēl nedēļu pēc grāmatas izlasīšanas, es apdomāju un centos „sagremot” notikumus. 

Ļoti smaga grāmata. Ļoti grūti lasāma. Īpaši pirmās 100lpp. Brīžam vēlējos grāmatu nolikt pēc iespējas tālāk prom un nekad, nekad vairs neņemt to rokās. Slimi bērni, kropli bērni, bet tai pat laikā viņi spēj dzīvot daudz, daudz pilnvērtīgāku, emocionāli un garīgi notikumiem piesātinātāku dzīvi nekā daudzi no mums, kuri ir Ārpus Nama. 

700+ lpp – milzīgs un smags klucis, kuru nav tik viegli ikdienā staipīt līdzi uz darbu, tāpēc to jālasa mierīgā vietā – mājās, lai nepalaistu garām nevienu notikumu. Grāmata jālasa pacietīgi, izgaršojot katru vārdu, iedziļinoties katrā teikumā, citādi drīz vien notikumi un to secība sajuks, jo romāna darbība nenotiek vienā laika joslā. Tagadne mijās ar pagātni, visam klāt nāk paralēlā pasaule, kura Nama iedzīvotājus ar savām krāsām, smaržām un notikumiem ne tikai sajūsmina, bet arī biedē. 

Ejot arvien dziļāk Namā, izdodas iepazīt gandrīz visus tur mītošos cilvēkus, zvērus un būtnes. Parādās nams no Tabaki viedokļa, Nams no Aklā skatu punkta, Nams kādu to izjūt mazais bezroku puika Sienāzis, kurš tik tikko ieradies Namā un tikai sāk apzināties Nama būtību, izturās pret Namu ar apbrīnu, lielu bijību un uzreiz apjauš, ka ir Spēles noteikumi, kurus pārkāpjot var zaudēt pat dzīvību. 

Stāstnieku ir tik daudz, ka es ne reizi vien zaudēju pavedienu un apjuku – kurš ir kurš.

Mans personīgais viedoklis – nepacietīgam cilvēkam, iespējams, grāmatu neizdosies izlasīt līdz galam. Es sevi piespiedu ar varu to izdarīt. Un nenožēloju! 

Epilogs sagrieza visu manu iepriekš izveidoto priekšstatu par grāmatu kājām gaisā. Viss loģiskais nobeigums vienā mirklī tika aizslaucīts es paliku ar puspavērtu muti. Varbūt tomēr Nams neeksistē šajā realitātē? Varbūt tomēr viss notiek paralēlā pasaulē un laikā, kas ir ārpus mūsu saprāta robežām?

"Lūdzu, tāds viņš - Nams - ir. Visā savā godībā. Sēdi un blenz sienā vai griestos. Klausīdamies mūziku vai neklausīdamies. Beidzies vai nost no garlaicības un vienā laidā pīpē, lai vismaz ko darītu. Bet apkārt tikmēr klīst arvien zvīņaināki barveži, Nams tev iededzina vai neiededzina savu zīmi, un tas viss beigu beigās var izrādīties pasaciņas, ko sadzejo Šakālis, kuram, vai traks, kā patīk visus biedēt ar briesmu stāstiem." (Pīpmanis)

9 balles no 10

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

Kā radās Sofijas mazie domu kriksīši

Pirms pāris nedēļām, kad es savā īpašumā saņēmu kārtējo "lasāmdevu", mana meitiņa Sofija (7 gadi) uzmeta lūpu un gari novilka:" Mamm, es arī gribu jaunas grāmatas! Kāpēc tikai Tev dod?". Saku: "Redz, es izlasu un uzrakstu par viņām apskatu, tad no ielieku savā blogā un cilvēki, kuri meklē grāmatas, var palasīt šos apskatus un saprast - patiks šī grāmata vai nepatiks. Mēs esam grāmatu blogeri!". Meita mazliet apdomājās un saka:" Mamm, mums taču drīz mājās ievilks Wi-Fi internetu. Tas nozīmē, ka arī manam datoram beidzot būs pieejams internets. Zini, tad tu man uztaisīsi blogu!". Man acis ieplešās liela jo lielas, bet meita turpina: "Es arī būšu grāmatu blogere!"

Ideja kā māja! Sacīts, darīts! Uztaisīju meitai blogu un jau pirms nedēļas meituks pats publicēja savu pirmo grāmatu apskatu! Man par lielu pārsteigumu, pat komatus diezgan smuki pati spēja savirknēt. 

Visu lieku darīt viņai pašai.  Lai palīdzētu mazajam blogerim saprast, kas īsti slēpjas zem šī vārda, es piepalīdzu un sagatavoju jautājumus, uz kuriem pašai jāizdomā atbildes. Nav pareizu vai nepareizu atbilžu, ir jādomā, jāanalizē un pēctam teikumā smuki jāsavirknē - sākumā uz papīra un vēlāk - datorā.

Tad nu - ceru, ka blogs noderēs gan bērniem, gan pieaugušajiem.

TE LINKS uz BLOGU!

Leonardo Da Vinči "Izgudrojumi"!

Leonardo Da Vinči "Izgudrojumi" - grāmata ar stāvbilžu modeļiem! 

Jāņa Rozes apgāds laidis klajā grāmatu, kuras moto: "Izgudrotāji" – neplātieties ar savām zināšanām par pasauli, lepojieties vien ar lietām, ko paši esat radījuši!"

Fantastisks grāmatas dizains, ar vēsturisku un senlaicīgu piešprici, vēl vairāk radot sajūtu, ka šķirstu paša lielmeistara Leonardo Da Vinči personīgās piezīmes. Grāmatā izmantotie stāvbilžu modeļi ir neparasti un sarežģīti. Tai pat laikā, savā sarežģītībā, vienkārši un interesanti pat bērnam.

Kad atvedu šo grāmatu mājās, abas ar meitu stundu sēdējām un to pētījām. Lielas un mazas detaļas, noslēpumaini atvērumi un spraudziņas, tikai trešajā šķirstīšanas reizē pamanāmas sīklietiņas grāmatas slēptuvītēs. Kad beidzot viss bija izpētīts, sākām lasīt. Lasīju skaļi priekšā, lai meitai lielāka skaidrība, kas ir kas. Pēctam pati varēs pārlasīt, jau saprotot jēgu. Lasot, pati nojautu, ka man ir niecīgas zināšanas par šo ģeniālo mākslinieku, izgudrotāju un arhitektu. Grāmata piespieda mani mazliet parakties pa internetu un palasīt Leonardo Da Vinči biogrāfiju, lai saprastu, kādos apstākļos viņa izgudrojumi tapuši, kad tie ir tapuši, kad pirmo reizi izmēģināti. 

Grāmata mudina iedziļināties un izprast, meklēt atbildes dziļākā līmenī, tai pat laikā ļauj ienirt sevī kā sirreālā notikumā iz pagātnes, gadsimtā, kad lidmašīnas vēl neeksistēja, kad gudrie prāti lika kopā visas savas zināšanas un eksperimentēja, lai saprastu cilvēka anatomiju, kad tapa brīnišķīgās da Vinči projektētās celtnes.... 

Grāmata ir lieliska dāvana zinātkāram bērnam, pusaudzim, kas jāmotivē mācīties un pieaugušajam, kuram patīk oriģinālas dāvanas.

Izdotais metiens esot vien 1000 eksemplāri un paredzēts lasītājiem, sākot no 8 gadu vecuma un, neskatoties uz to, ka stāvbildes ir samērā izturīgas, pret tām jāizturas ar cieņu un rūpību. 

Citāti:

"Ūdens ir otrais visaktīvakais dabas spēks pēc gaisa. Tas vienmēr kustas un nekad neaprimst, ja vien nepārvēršās duļķēs vai nesasalst ledū."
"Domāju, ka celtne jāveido, ņemot par paraugu cilvēka ķermeņa proporcijas un simetriju."

Lieliski!

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

Fotogrāfijas: Publicitātes foto (Jāņa Rozes apgāds)