Rāda ziņas ar etiķeti Jānis Rozes. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Jānis Rozes. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2015. gada 15. marts

Paulu Koelju "Sānsolis''




     Paulu Koelju ''Sānsolis''

    Mazliet netipisks romāniņš, jo standartā lauž stereotipu par vīriešu un sieviešu hierarhiju un vajadzībām pēc seksuāla un emocionāla apmierinājuma. Citā situacijā galvenais varonis būtu vīrietis, kuram laba un saticīga ģimene, ideāls darbs, skaista un gudra sieva, burvīgi bērni, liela un glauna māja, bet joprojām nav īsti apmierināts ar dzīvi un ārpus mājām meklē apdzisušo attiecību sajūtu reinkarnēšanu, kaisli un adrenalīnu. Bet šajā romānā situācija nav tradicionāla, tā ir pretēja - izrādās arī sievietes var būt tās, kurām pilnai laimei trūkst kripatiņa nodevības, krāpšanas, fiziskas cita vīrieša iekārošanas un tā dzīves pabojāšanas. 

    Daudziem no mums reiz dzīvē pienāk brīdis, kad sēžot savā omulīgajā dīvānā, dzerot kafiju no ierastās krūzes, rodas tāds pats jautājums kā romāna galvenajai varonei: "Vai tas ir viss?". Un, kad šis jautājums galvā izskanējis, miers vairs nebūs. Pastāvēs divas iespējas  - sadzīvot ar jautājumu un turpināt savu ierasto ikdienu neko nemainot, vai arī pārstāt ignorēt savu samierināšanos ar mietpilsonismu un mainīt dzīvi, pat, ja tas nozīmētu tās nolīdzināšanu līdz ar zemi, lai uzbūvētu uz jauniem pamatiem.

    Stāsts bezgala klišejisks, bet savā ziņā aizraujošs.
    Par Paulu Koelju es biju sajūsmā pirms gadiem desmit un joprojām rekomendēju šī autora darbus vidusskolniekiem, studentiem un jauniešiem. Viegla, ātri lasāma literatūra ar gūzmu izrakstāmām un bloknotā piefiksējamām atziņām.

    Citāti:

    "Rudens ir vispiemērotākais gadalaiks, īstais brīdis, lai izmestu no galvas visu, kas traucē dzīvot. Ļaut tam visam nokrist kā nokaltušām lapām, un pašiem ļauties dejai. Izmantot katru mazumiņu vēl karstās saules staru un vēl reizi sasildīt miesu un garu, pirms saule dodas ziemas guļā un pārvēršas par auksti mirdzošu gaismekli debesīs."

    "Mana mīlestība pieder man, un man ir tiesības to piedāvāt cilvēkam, ar kuru es labi saprotos. Kaut arī viņš neatbild ar pretmīlu."

    ''Visi, kuri sapņo savus pūliņus veltīt cilvēces labā, lūdzu, neaizmirstiet šo patiesību - kaut arī jūsu miesas taptu sadedzinātas Dieva vārdā, bet, ja jūs nebūsiet pazinuši mīlestību, nekas nebūs līdzēts. Nekas! ''

   "Kad esi iemīlējies, jābūt gatavam uz visu. Mīlestība ir kā kaleidoskops, ar kuru rotaļājāmies bērnībā. Mīlestība visu laiku atrodas kustībā un neatkārto nevienu soli. Kas to nesaprot, tam visu cilvēku laimes avots, mīlestība, sagādās vienīgi ciešanas.''

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

svētdiena, 2013. gada 13. oktobris

Ar mīļumu. Saimes mūzika un kopbūšanas


Ar mīļumu. Saimes mūzika un kopbūšanas

Kad pirmo reizi paņēmu rokās grāmatu un to pāršķirstīju, nodomāju - nu jā, noteikti kārtējās muļķības par to kā standarta ģimenē (2 vecāki, 2 bērni) vecākiem izklaidēt savas atvases. Sāku lasīt, iedziļinājos, atklāju, ka, lai darītu muļķības, nav nepieciešami nekādi standarti un tās var darīt gan kolektīvi ar kaimiņiem, gan ģimeniski, gan vienatnē. 

Grāmata "Ar mīļumu" katram pieaugušajam atgādina, cik  ļoti viegli atkal kļūt par mazu bērnu. 


Lielāku vai mazāku muļķību darīšana - mums pieaugušajiem tas brīžam neko nenozīmē, bet bērniem paliek atmiņā uz visu mūžu. Bērnībā iztēle darbojas lieliski, bet mums nepieciešama ieslēgšanas poga, lai to iedarbinātu. Ņemam rokās šo grāmatu, sākam lasīt un gaidam - poga ieslēgsies! Tāds sīkums kā kopīga sēdēšana tukšā vannā un ar ūdeni piepildīta balona palaišana pa apli, fotosesiju vakara uzrīkošana ar speciāli šim pasākumam pagādātām tapetēm fonam, vai pikniks Latvijas otrā malā un izbrauciens līdz šai vietai ar vilcienu - tas viss satuvina, tās ir kopīgas atmiņas par kopbūšanu, tās ir sajūtas, kad šķiet, ka dvēsele smejas un eņģeļi skaļi gavilē, applaudējot. 


Kad es biju pavisam maziņa, atceros, ka mana mamma brokastis mēdza gatavot ar izdomu - tomātu mušmirītes, vārītu olu bizbizmārītes, dažāda izskata zvēriņi uz maizītēm, atceros to, cik brīnumainas miniatūra plastilīna princesītes mamma gatavoja - čirkaniem matiņiem, krāšņām kleitām. Es tās pēctam nolakoju ar caurspīdīgo nagu laku spīdīgas un dikti priecājos, ka man ir lellītes kā nevienam. Mamma to ir jau aizmirsusi, bet man atmiņā joprojām glabājas. 


Mēs ar meitu arī mīlam darīt kopbūšanas muļķības un grāmata tikai atgādināja to, ka ir tik būtiski "izmest televizoru pa logu" (autoru ieteikums) un pašam mazliet pārvērsties par bērnu, lai spētu saskatīt to, kas mūsu bērniem šķiet svarīgs. 


Patika grāmatas autoru aizraujošā valoda, ļoti feinas un viegli izpildāmas kopbūšanas idejas. Grāmatas beigās disks ar super skanīgām dziesmām, to vārdi atrodami grāmatā. Mana meita klausījās un dziedāja līdzi. 

Grāmata varētu būt lieliska dāvana kādai tuvai ģimenei uz 1. Adventi - laiku, kad iededzam svecīti un nākamās četras nedēļas ir emocionāli mierīgs laiks. Laiks, kad prasās dzert siltu tēju, ēst mandarīnus un ļauties kopbūšanai un mazām vai lielām muļķībām!

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds
Par autoriem un grāmatu:  http://kvecvagars.wix.com/armilumu

trešdiena, 2013. gada 28. augusts

Mariama Petrosjana "Nams, kurā..."



Tas ir Nams. Visu nīstais, bet tik iemīļotais Nams. Ēka/vesela Pasaule, kurā mitinās Maķedonijas Aleksandrs, Tabaki, Lords, Aklais, Mellais un daudzi citi, kuriem Nams ir devis savu iesaku. Nams, kurā mitinās atstumti bērni – invalīdi, sākot no mazākajām klasēm līdz pat 18 gadīgiem. Nams, kurā es tiku ierauta iekšā uz vairākām nedēļām. Šķiet, es izdzīvoju katra Nama notikumu līdz ar tur dzīvojošajiem cilvēkiem, es spēju gara acīm saskatīt katru Nama sienu, katru zīmējumu uz Nama sienām, katru Nama istabu izjutu – vizuāli un pēc smaržas. Tas ir Nams, kurš nelaida mani vaļā pat tad, kad pabeidzu lasīt grāmatas pēdējo lapaspusi. Vēl nedēļu pēc grāmatas izlasīšanas, es apdomāju un centos „sagremot” notikumus. 

Ļoti smaga grāmata. Ļoti grūti lasāma. Īpaši pirmās 100lpp. Brīžam vēlējos grāmatu nolikt pēc iespējas tālāk prom un nekad, nekad vairs neņemt to rokās. Slimi bērni, kropli bērni, bet tai pat laikā viņi spēj dzīvot daudz, daudz pilnvērtīgāku, emocionāli un garīgi notikumiem piesātinātāku dzīvi nekā daudzi no mums, kuri ir Ārpus Nama. 

700+ lpp – milzīgs un smags klucis, kuru nav tik viegli ikdienā staipīt līdzi uz darbu, tāpēc to jālasa mierīgā vietā – mājās, lai nepalaistu garām nevienu notikumu. Grāmata jālasa pacietīgi, izgaršojot katru vārdu, iedziļinoties katrā teikumā, citādi drīz vien notikumi un to secība sajuks, jo romāna darbība nenotiek vienā laika joslā. Tagadne mijās ar pagātni, visam klāt nāk paralēlā pasaule, kura Nama iedzīvotājus ar savām krāsām, smaržām un notikumiem ne tikai sajūsmina, bet arī biedē. 

Ejot arvien dziļāk Namā, izdodas iepazīt gandrīz visus tur mītošos cilvēkus, zvērus un būtnes. Parādās nams no Tabaki viedokļa, Nams no Aklā skatu punkta, Nams kādu to izjūt mazais bezroku puika Sienāzis, kurš tik tikko ieradies Namā un tikai sāk apzināties Nama būtību, izturās pret Namu ar apbrīnu, lielu bijību un uzreiz apjauš, ka ir Spēles noteikumi, kurus pārkāpjot var zaudēt pat dzīvību. 

Stāstnieku ir tik daudz, ka es ne reizi vien zaudēju pavedienu un apjuku – kurš ir kurš.
Mans personīgais viedoklis – nepacietīgam cilvēkam, iespējams, grāmatu neizdosies izlasīt līdz galam. Es sevi piespiedu ar varu to izdarīt. Un nenožēloju! 

Epilogs sagrieza visu manu iepriekš izveidoto priekšstatu par grāmatu kājām gaisā. Viss loģiskais nobeigums vienā mirklī tika aizslaucīts es paliku ar puspavērtu muti. Varbūt tomēr Nams neeksistē šajā realitātē? Varbūt tomēr viss notiek paralēlā pasaulē un laikā, kas ir ārpus mūsu saprāta robežām?

"Lūdzu, tāds viņš - Nams - ir. Visā savā godībā. Sēdi un blenz sienā vai griestos. Klausīdamies mūziku vai neklausīdamies. Beidzies vai nost no garlaicības un vienā laidā pīpē, lai vismaz ko darītu. Bet apkārt tikmēr klīst arvien zvīņaināki barveži, Nams tev iededzina vai neiededzina savu zīmi, un tas viss beigu beigās var izrādīties pasaciņas, ko sadzejo Šakālis, kuram, vai traks, kā patīk visus biedēt ar briesmu stāstiem." (Pīpmanis)

9 balles no 10
Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

pirmdiena, 2013. gada 5. augusts

Leonardo Da Vinči "Izgudrojumi"!

Leonardo Da Vinči "Izgudrojumi" - grāmata ar stāvbilžu modeļiem! 

Jāņa Rozes apgāds laidis klajā grāmatu, kuras moto: "Izgudrotāji" – neplātieties ar savām zināšanām par pasauli, lepojieties vien ar lietām, ko paši esat radījuši!"


Fantastisks grāmatas dizains, ar vēsturisku un senlaicīgu piešprici, vēl vairāk radot sajūtu, ka šķirstu paša lielmeistara Leonardo Da Vinči personīgās piezīmes. Grāmatā izmantotie stāvbilžu modeļi ir neparasti un sarežģīti. Tai pat laikā, savā sarežģītībā, vienkārši un interesanti pat bērnam.

Kad atvedu šo grāmatu mājās, abas ar meitu stundu sēdējām un to pētījām. Lielas un mazas detaļas, noslēpumaini atvērumi un spraudziņas, tikai trešajā šķirstīšanas reizē pamanāmas sīklietiņas grāmatas slēptuvītēs. Kad beidzot viss bija izpētīts, sākām lasīt. Lasīju skaļi priekšā, lai meitai lielāka skaidrība, kas ir kas. Pēctam pati varēs pārlasīt, jau saprotot jēgu. Lasot, pati nojautu, ka man ir niecīgas zināšanas par šo ģeniālo mākslinieku, izgudrotāju un arhitektu. Grāmata piespieda mani mazliet parakties pa internetu un palasīt Leonardo Da Vinči biogrāfiju, lai saprastu, kādos apstākļos viņa izgudrojumi tapuši, kad tie ir tapuši, kad pirmo reizi izmēģināti. 

Grāmata mudina iedziļināties un izprast, meklēt atbildes dziļākā līmenī, tai pat laikā ļauj ienirt sevī kā sirreālā notikumā iz pagātnes, gadsimtā, kad lidmašīnas vēl neeksistēja, kad gudrie prāti lika kopā visas savas zināšanas un eksperimentēja, lai saprastu cilvēka anatomiju, kad tapa brīnišķīgās da Vinči projektētās celtnes.... 

Grāmata ir lieliska dāvana zinātkāram bērnam, pusaudzim, kas jāmotivē mācīties un pieaugušajam, kuram patīk oriģinālas dāvanas.

Izdotais metiens esot vien 1000 eksemplāri un paredzēts lasītājiem, sākot no 8 gadu vecuma un, neskatoties uz to, ka stāvbildes ir samērā izturīgas, pret tām jāizturas ar cieņu un rūpību. 

Citāti:

"Ūdens ir otrais visaktīvakais dabas spēks pēc gaisa. Tas vienmēr kustas un nekad neaprimst, ja vien nepārvēršās duļķēs vai nesasalst ledū."
"Domāju, ka celtne jāveido, ņemot par paraugu cilvēka ķermeņa proporcijas un simetriju."

Lieliski!

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds
Fotogrāfijas: Publicitātes foto (Jāņa Rozes apgāds)