piektdiena, 2014. gada 31. janvāris

Pavisam drīz tiks izdots "Raganu atklājums"

Vakar pabeidzu lasīt ZvaigzneABC piedāvātās pāris pirmās nodaļas no vēl neizdotās grāmatas "Raganu atklājums". Grāmata tiks izdota jau pavisam drīz - februāra sākumā. 

Pirmkārt jau šī bija pirmā grāmata, kuru lasīju elektroniskā formātā un ir viens liels pluss šādām grāmatām - man ir brīvas rokas, lai varētu tajās turēt tējas krūzi vai vienkārši, guļot siltā dīvānā uz vēdera, galvu varu balstīt abās plaukstās. Jā, atzīstu, mana vislielākā problēma lasīt ātri ir tā, ka nespēju atrast ērtāko pozu kā novietoties.

Tagad man ir āķis lūpā, jo nespēju sagaidīt turpinājumu. Esmu mistikas, fantastikas, raganu, burvju un vampīru fane.

Galvenā varone Diāna nav parasta jauna sieviete, bet īsta ragana. Kādu dienu Oksfordas Botlija bibliotēkā Diāna savam pētījumam pieprasa kādu ļoti senu manuskriptu un, paņemot to rokās, uzreiz sajūt maģiju, kas no tā plūst. Veikusi pāris piezīmes, Diāna atdod manuskriptu un nemaz nenojauš, ka tieši šis manuskripts bija pazudis vairākus gadsimtus un tā atkal parādīšanās ir satraukusi visus iespējamos dēmonus, vampīrus un citas pārdabiskās būtnes.

"Kad uz raganu raugās cita ragana, skatiens kņudina(..). Kad uz mani paskatās dēmons, es sajūtu vieglu, nemierīgu spiedienu, kā saņemot skūpstu. Bet, kad uz mani raugās vampīrs, viņa skatiens ir salts, koncentrēts un bīstams."

Diānai piemīt savāds mirdzums - spējas, ko redz un sajūt apkārtējie vampīri, dēmoni un citi mošķi, lai gan pati ragana savas raganiskās spējas izmantojusi vien pāris reizes mūžā un uzskata, ka viņa nav nekas īpašs. Šo mirdzumu redz arī kāds vampīrs, līdz ar kura satikšanu mainās visa Diānas ierastā un, šķietami, mierīgā pētnieces dzīve. Diānai draud briesmas? Kādas? Kāpēc? Dēļ bibliotēkas Ešmola kolekcijas 782. sējuma? Vai Diāna izmantos savas spējas?

Tagad ar nepacietību gaidu turpinājumu:)

Apgāds: ZvaigzneABC

pirmdiena, 2014. gada 27. janvāris

RAW FOOD jeb svaigēšana

Dzīvais ēdiens

Pamatīgi smaga un skaista grāmata! Grāmatas autore Sarma Melngailis esot Mārtiņa Rītiņa "guru un piecu zvaigžņu meistare svaigēšanā", šim es varētu piekrist, jo Sarma tiešām iedvesmo ar savām fantastiskajām receptēm un idejām. Pirms grāmatas atvēršanas, biju Sarmai jau kādu laiku sekojusi sociālajos tīklos un zināju, ka viņa spēj pacelt spārnos ne tikai gurmānus, bet arī tos, kuriem vienkārši patīk izmēģināt inovatīvas recepšu idejas, zināju, ka viņas restorāna klientu, kā arī sekotāju atsauksmes ir ļoti pozitīvas un uzmundrinošas. Tā nu arī man pašai sagribējās izmēģināt svaigēšanu. 

Nedēļu pirms 2013. gada Ziemassvētkiem, Sarmas grāmatas iedvesmota, uzsāku mazu eksperimentu - doma bija pārtikt divas nedēļas tikai no "raw" produktiem. Veselu nedēļu izturēju un pat zaudēju četrus kilogramus svara. Diemžēl nāca Ziemassvētki, pēctam daudz darba un atlika maz laika domāt par svaigēšanu. Divas eksperimenta nedēļas noīsinājās līdz vienai, un no janvāra sākuma biju kādu laiku testa režīmā - 50% svaigēdājs, 50% normāls ēdājs. Mana eksperimenta 5 dienas varat lasīt te - http://laurakrampe.blogspot.com/2013/12/raw-food-eksperimenta-pirmas-5-dienas.html

Sarmas grāmatā ir fantastiskas receptes un, ja patīk zaļā domāšana, tad šī noteikti nebūs tā grāmata, kuru pašķirsti, tad noliec plauktā un aizmirsti par to. Es to regulāri šķirstu jau nepilnus divus mēnesešus, katru reizi, atrodot arvien jaunas idejas gardām maltītēm. 

Pa šo laiku esmu "apgāzusi" pati savu izvirzīto teoriju, ka Latvijā iespējams būt par svaigēdāju. Baidos atrauties no kāda 100% svaigēdāja pa seju ar diļļu bunti, ja es mēģināšu iestāstīt, ka mūsu klimatā un platuma grādos "raw" ir pilnīgi nenormāls dzīvesveids. Var jau būt, ka kļūdos, bet uzskatu, ka svaigēdājs Latvijā būs ar izģindušu augumu, pelēku sejas ādu un blāvām un neizteiksmīgām acīm, jo - vasara pie mums ilgst 3 mēnešus, bet visu pārējo laiku ir ziema. Kā gan lai organisms iegūst visus tam nepieciešamos vitamīnus, ja nav vietējo augļu un dārzeņu? Vērojot sociālajos tīklos ārzemju meiteņu blogus, sekojot to galerijām, kurās ik dienu parādās fantastiski košas bildes ar svaigām ogām, salātu lapām un sulīgiem dārzeņiem, mani pārņem zaļa skaudība un tai pat laikā apziņa, ka Latvijas svaigēdāja acis un seja nekad tā nestaros, jo sulīgas zemenes, mellenes, kazenes, ābolus, ķiršus, plūmes un daudz, daudz citus augļus mēs nevaram svaigā un veselīgā veidā iegūt 365 dienas gadā. 

Neskatoties uz to, ka es esmu visēdāja (Ouuuuu, nespēju es atraut savus zobus no labi pagatavotas meža gaļas!), es noteikti esmu guvusi daudz vērtīgu ideju no Sarmas grāmatas, jo, lai gan daudziem šķiet, ka svaigēšana aprobežojas tikai ar dažādu svaigu salātu ēšanu un augļu graušanu, autore pārliecina par pretējo - īstens un dižens svaigēdājs pat pankūkas un maizīti prot pagatavot, to necepot. Jā, pirmo reizi mūžā es pagatavoju maizīti/krekerus bez cepšanas. Un man izdevās supergardi! Īstens un dižens svaigēdājs velta diezgan lielu laiku plānojot savas maltītes. Un man kā cilvēkam parastajam, ir samērā sarežģīti (neticiet? pamēģiniet paši..... no āboliem un banāniem neizdzīvosi) saplānot raw pusdienas, ja praktiski katru dienu pavadu darbā. 


Vērtējums: 9/10

Izdevniecība: ZvaigzneABC