ceturtdiena, 2012. gada 1. novembris

Gaisīgais, saldais un maigais – tas ir pasakainais buberts!


Kuram gan atmiņā nav palicis bērnības dienās omīšu gatavotais brīnumainais buberts – saldais ēdiens, ko pasniedz ar dažādu veidu mērcītēm.

Buberts, kādreiz saukts arī par flameriju, ir saldais ēdiens, ko gatavo no kviešu miltiem vai mannas un olām. Nav vienas pareizas receptes, katram pavāram izdodas savs unikālais buberts. Vieni saka, ka īsto bubertu gatavo no miltiem, citi saka, ka no mannas. No kā tika gatavots pirmais buberts? Izpētot receptes līdz pat tālajam 1796. gadam, varu teikt, ka pirmajā oficiālajā buberta receptē tam tiek pievienoti milti.

Manna ēdienu gatavošanā tolaik tika izmantota ne tik bieži, jo tikai 18. gs. kļuva pazīstama. Mūsdienās bubertu gan biežāk gatavo no mannas, jo tas ir daudz vieglāk un ērtāk, tāpēc ka, gatavojot no miltiem, tomēr ir „jāpiešauj” roka, lai nebūtu kunkulīšu un buberts sanāktu gaisīgs un maigs. Arī sabiedriskās ēdināšanas sektorā mūsdienās bubertu gatavo no mannas un tāpēc to bieži sauc par putru, nevis saldo ēdienu.


....

Teksts: Laura Krampe

trešdiena, 2012. gada 31. oktobris

Fiksie ābolu tītenīši

Dažreiz tā gribās kaut ko saldu, bet šķiet, ka mājās nekā nav un uz veikalu doties negribās. Atliek improvizēt!
Uzimprivizēju fiksos ābolu tītenīšus!

Nepieciešamas auzu pārslas (man mājās bija piecgraudu pārslas), kripucītis sviesta, āboli, cukurs, rozīnes un Tešlas saldētās mīklas plāksnes (2 gab). Kamēr tešlas mīklas plāksnes atdzīvojās uz šķīvja, nomizoju un sagriežu pāris ābolus sīkos gabaliņos. Un uz pannas apcepu krikucītī sviestā pārslas ar cukuru....


Rozīnes aplej ar verdošu ūdeni un uzbriedina 10 min. Tad iemaisa i rozīnes, i pārslas ābolos.

Tešlas mīkla pa to laiku atlaidusies, pakaisa mazliet ar miltiem un izrullē plānāku. Ar karoti liek virsū pildījumu un no abām pusēm aizloka rūpīgi ciet. Arī sānus. 

Man pat cepamais papīrs pamanījās šodien izbeigties, tāpēc cepu uz follijas. Apsmērējot ar otru sviesta kripucīti abus apfeltīteņus.

Cepu cepeškrāsnī 180grādos 10 min. Woilaaaaaaa:) 

 Sašķēlē un ēd siltus ar saldējumu (aukstu).
p.s. Visas bildes fočētas ar telefonu, tamdēļ dikti atvainojos par "lielisko" kvalitāti. Šodien nebija iedvesmas vienlaicīgi gatavot (jo šausmīgi gribējās ko saldu! Un FIKSI!) un fočēt pa nopietno!

"Amerikāņu dievi", Nīls Geimens

Nīls Geimens
"Amerikāņu Dievi"



 Ilgi gaidīta, lēni lasīta un vēl ilgāk pārdomāta. Jau atverot pirmo lapaspusi, šķita, ka grāmatas Dievi atdzīvojās un spēju tos iztēloties un pat sajust.

Viena no tām grāmatām, kuru sāku lasīt lēni un negribēju, lai tā tik ātri beigtos. "Amerikāņu Dievi" mani aizveda ceļojumā ne tikai uz tālo Ameriku, kur, kā izrādās, mīt dažādas mītiskas būtnes un čum un mudž no jaunajiem Dieviem, bet ieveda dziļi, dziļi zemapziņas pasaulē, sapņos un brīžam pilnīgi neizprotamās vietās, jo realitāte jaucās ar kādu sapņu pasauli, jeb "aizkulisēm" - kā to sauca viņi, grāmatas varoņi.

Grāmatas varoņu fantastiskie vārdi mani uzrunāja: Ēna, Trešdiena, Černobogs, Zarja Utreņņaja, Zarja Večernaja utt. Grāmatu lasīju latviešu valodā un iedomājos, diez, kā šīs dievības Autors nosaucis angļu valodā? Pagooglēju un, izrādās, tā tās arī tiek sauktas angļu valodā - Zorya (slāvu mitoloģijā ir rīta un vakara zvaigznes), Czernobog, Bielebog. Šīs slāvu mitoloģijas dievības nav gluži svešas, jo tika bieži izmantotas manā bērnībā animācijas filmās.

Lasot "Amerikāņu Dievus" saskatīju milzu līdzības ar Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita", vienu no manām mīļākajām grāmatām. Tik pat mistiski tēli (Volands un Misters Trešdiena (Odins), Ēna un Meistars, Lora un Margarita, tagadne un pagātne, šeit un otrpus utt) mistiski notikumi, dažādas paralēlas pasaules un, šķietami, ik pa laikam līdzībās no "Amerikāņu Dieviem" pārmetos uz "Meistaru un Margaritu" un atpakaļ.

Grāmatas notikumi savijās ap mani kā liels mākonis, nevienā brīdī negribējās "pārlēkt" pāri kādai lapaspusei un izlaist kādu nodaļu (kā parasti daru, ka jūtu, ka grāmata neaizrauj), baudīju notikumus, tos perfekti vizualizējot, līdz tiku līdz beigām, kur viss mistiskais lieliski atrisinājās, kā jau tas pieklājas grāmatai ar ievadu, kāpinājumu, kulmināciju un nobeigumu.

Laba! Garšīga grāmata "ku-kū" grāmatu mīļotājiem un visiem, kurus uzrunā fantastika!

Pieci garšīgi keksiņi (5/5) grāmatai!

otrdiena, 2012. gada 25. septembris

Perfektie ķirbju "ķeksiņi"




Mūsmājās ķirbi dievina un pirmais, ko vienmēr rudenī no ķirbja gatavojam - "ķeksiņi". Tā tos meita nodevēja. :) Pirms diviem gadiem šādus uztaisīju pirmo reizi un pa lielām bumbām, recepte tā pati, kuru tepat blogā arī atrast var, bet tākā zinu, ka nevienam netīk rakāties un meklēt to, kas izveikts pirms gadiem, ierakstu pa jaunam, pietam, ar maziem uzlabojumiem:)

18 keksiņiem nepieciešams:

2 olas
1 krūze cukura
1 krūze ar kaudzi miltu
1 krūze sablenderēta ķirbja
1/4 krūzes augu eļļas
1 ēdamkarote  malts kanēlis
tuč tuč sāls
1 tējkarote cepamā pulvera
tuč vaniļas ekstrakts
1/3 tējkarotes kurkuma (krāsai)
Pēc vēlēšanās - saspaidīti rieksti, rozīnes vai žāvētie augļi vai arī šokolāde pildījumā

Miltus, cukuru un kanēli saber kopā un kārtīgi izmaisa. Ķirbi nomizo, sagriež mazos gabaliņos un liek katlā pavārīties minūtes 10 minimālā ūdens daudzumā (tik tā, skatam, lai nedeg klāt), ik pa laikam apmaisa, beigās pieber kurkumu un sablenderē, līdz iegūst pļuriņu.


Olas sakuļ, pielej eļļu, izmaisa. Pievieno ķirbja pļuriņu, atkal izmaisa.


Miltu masā veido iedobi un tajā ielej ķirbju/olu masu. Visu izmaisa. BET!!!!!! Tikai tik ilgi, līdz milti iemaisīti masā. Ilgāk nemaisa!!!!!!!!!!! Citādi keksiņi nebūs gaisīgi:)


Formītēs mīklu pilda ne līdz pašai augšai, jo keksiņi uzpūtīsies. Cep 190 grādos apmēram 10- 15min, kamēr paliek zeltaini.


Un tad gaida, kad atdzisīs:)
Jo auksti tie ir gardāki :)

Ņammm:)


p.s. Izgājušogad es pildījumā liku krēmsieru, kas sakults ar 1 olu, 3 ēd.k cukura, riekstiem, sviestu un kanēli:) 



ceturtdiena, 2012. gada 13. septembris

"Pipars&Oga". Bauda vēderam un dvēselei!



Zane Kilbloka "Pipars&Oga. Uzkodas"

Iesējuma tips: cietie vāki
Augstums x platums, cm: 30 x 18,5 Neikdienišķs izmērs, bet bildes šādā izmērā lieliski izceļas grāmatā
Svars (g): 774
128 lpp. Ne visās lapās ir receptes. BILDES, bildes, BILDESSSSS super!


Mazas, mīļas, apaļas, kantainas, garenas, uz iesmiņiem, sainīšos, asas, saldas, skābas, noslēpumainas un pasakainas. Tās ir uzkodas. Tās ir Zanes Kilblokas uzkodas grāmatā „Pipars&Oga”.

„Kāpēc manas grāmatas nosaukums ir “Pipars un oga”? Ar ogām, kas aug Latvijā, es gribu uzsvērt tieši šīs zemes ēdienu gatavošanas tradīcijas, jo te augošo ogu garša nav salīdzināma ar citām. Turklāt ogas mani vienmēr ir iedvesmojušas un saistījušas ar krāsas un garšas īpatnībām, Savukārt pipars ir svešzemnieks, kas man asociējas ar citzemju ēdienu gatavošanas tradīcijām. Tas ir savdabīgs, pikants, ar asumiņu. Abi kopā – pipars un oga – veido drosmīgu un visai neparastu salikumu gluži tāpat kā modernais un senais. Un tā, apvienojot paaudžu paaudzēs koptās ēšanas tradīcijas ar vismodernākajiem garšu salikumiem, esmu radījusi grāmatu, kurā iekļautas nelielas, krāsainas uzkodas ar tik dažādām garšas niansēm, ka tās katru ēdēju spēj pārvērst baudītājā.”

Latvieši ir ēdāju tauta. Mums patīk labi paēst un pirms labas paēšanas mums patīk labi uzkost uzkodiņas. Kopš sevi atceros, vecāki un vecvecāki manā bērnībā, viesus vienmēr sagaidīja ar maizītēm (vienkārši uz pusēm sagrieztas maizes šķēles ar desu, sieru vai olu) vai rosolu, vai rosolu groziņos. Jo nevienam prātā neienāca ķēpāties ar miniatūra uzkodām, sak, no tā jau cilvēks tāpat nebūs paēdis.  Bet izrādās, ir jēga ķēpāties ar mini uzkodām, jo jāpabaro jau ne tikai cilvēks, bet arī gars...dvēsele. Un Dvēsele „ēd” ar acīm, ar smaržu un garšas kārpiņām cilvēka mutē. 

Fantastiski skaista grāmata ar dievīgām uzkodu receptēm. Šo grāmatu es bieži atvēršu un izmantošu. Ja man sākumā šķita, ka ar uzkodām ir baigā ķēpa – mazi mini groziņi, kurus pa spēkam piepildīt ar gardām lietām tikai cilvēkam ar mini pirkstiņiem. Mini maizītes ar mini tomātiņiem, mini pastētītēm, mini odziņām... tagad, kad es pati iemēģināju roku mini padarīšanā, skaidrs ir tas, ka nākamreiz manās mājās, kad atbrauks viesi, uzkodās nebūs vienkārši uz pusēm pārgrieztas maizes ar lasi, desu, sieru un dārzeņiem, nebūs pa fikso sašņikāti dārzeņi ar mērci atsevišķā bļodā. Es pacentīšos un piestrādāšu, jo tas ir kas jauns – tas ir kas citādāks un pavisam ekskluzīvi. Katra uzkoda kā viens kumoss, katrs kumoss vesels mākslas darbs.
Fotogrāfiju autoram Mārim Zemgalietim milzīgs paldies no manis personiski par baudas sniegšanu manām acīm!

Ak jā - un rekur mana "uz fikso" minimaizīte: ar fetas sieru, saulē kaltētiem tomātiem eļļā un pipariņiem;) 

trešdiena, 2012. gada 12. septembris

"Eņģeļu impērija" - vai mēs esam lelles Dievu rokās?



Augstums x platums, cm: 21 x 14,5 - normāls grāmatas izmērs:)

Svars (g): 596 - cukura pakas smagums:)
480 lpp. - Daudz lpp, bet lasās zibenīgi:)




„Eņģeļu impērija”Bernāra Verbēra triloģijas otrā grāmata. Pirmo neesmu lasījusi, nolēmu sākt tieši ar eņģeļiem, tad pāriet uz trešo daļu („Mēs – Dievi”) un iespējams, tikai pēctam izlasīt arī pirmo daļu „Tanatonauti”.


Vai esat kādreiz domājuši, kas ar mums notiek, kad nomirstam? Laikam jau visi esam par to aizdomājušies. Lasot „Eņģeļu impēriju”, brīžam nospriedu – Ak, Dievs, un, ja nu tiešām TUR AUGŠĀ viss ir tik sarežģīti, bet jau nākamajā brīdī saprotu -  autors atklāti visu ironizē. Smalka ironija, humors un iespēja, lasot, prātā  visu smalki vizualizēt. 

Grāmatas galvenais varonis nomirst, nonāk debesīs un tad tik sākās ņigu ņegu. Divas tiesas, kurās viņu aizstāv viņa paša sargeņģelis. Ar otro piegājienu  galvenais varonis tomēr ticis pie pietiekama punktu skaita, lai kļūtu par eņģeli un viņam uztic 3 dvēseles, kuras jāvada dzīvē, jāpalīdz un jāpiepilda katru vēlēšanos.  Galvenā varoņa uzdevums, panākt, lai vismaz viena no šīm dvēselēm, pēc nāves uz Zemes, iegūtu nepieciešamo punktu skaitu tur augšā - debesīs. 

Zinātniskā fantastika.  Ļoti aizraujošā veidā iespējams sekot pa gadiem līdzi katras dvēseles (cilvēka) dzīvei, notikumiem, attīstībai. Aizraujoši redzēt KĀ eņģeļi cenšās cilvēkiem palīdzēt, kādas metodes izmanto. Viss ir ļoti skaisti, līdz brīdim, kad TUR AUGŠĀ sāk notikt lietas, kuras jau smeļas pāri normālai fantastikai. Es pati piederu pie tiem, kuri tic, nojauš, zina, ka katram ir savs sargeņģelis, jeb enerģija, kas mums palīdz, bet nespēju iedomāties, ka Eņģelis ir „cilvēcīga” un saprātīga būtne bez miesas, būtne, kura pati brīžam nezina kas ir pareizi vai nepareizi, būtne, kurai var viendien labpatikties mazliet paceļot pa savu eņģeļu pasauli un paņemt „atvaļinājumu” no palīdzēšanas savām Zemes dvēselēm. Manā galvā tas nespēj salīmēties kopā. Bet ne par to ir stāsts. Ļoti patika grāmatā aprakstītā Visuma struktūra – tas kā ir iekārtota pasaule, aizsaule, citas galaktikas, kas zem kā ir pakārtots un kam pakļauts. Ir tik daudz grāmatu par eņģeļiem, bet šī ir citādāka. Fantastika mijās brīžam ar totālu šizofrēniju (mans subjektīvai viedoklis... bet man patika;) ) , aizraujošu humoru un lieliskām „Absolūto un relatīvo zināšanu enciklopēdijas” nodaļām. 

Grāmata laba - fantastikas un "ku-kū" cienītajiem dikti ies pie sirds!
No grāmatas sižeta varētu izveidot interesantu filmu!

„Kad mazajam Ēriksonam bija septiņi gadi, viņš vēroja, kā tēvs mēģina iedzīt kūtī telēnu. Tēvs stipri vilka aiz virves, bet telēns ietiepās un atteicās iet uz priekšu. Mazais Eriksons icus sāka smieties par tēvu. Tēvs viņam teica:” Ja jau tu esi tik gudrs, tad izdari to labāk.”
Eriksonam ienāca prātā nevis vilkt to aiz virves, bet apiet telēnam apkārt un paraut viņu aiz astes.
Telēns tūlīt metās uz priekšu un iegāja kūtī.”

„Tiklīdz mēs kaut ko vairs nevēlamies, tas notiek. Eņģeļiem tas nozīmē atpūtu. Kad viņiem vairs neko nelūdz, tie mierīgi var strādāt.(..) Nav nekā tāda, bez kā nevarētu iztikt. Vēl nav tāda cilvēka, kas būtu kļuvis laimīgs, jo pēkšņi dabūjis darbu, naudu vai mīlestību, kuru vēlējies. Īsta laime ir negaidīts notikums, kas daudzreiz pārsniedz cilvēka vēlmes. Mēs visu laiku uzvedamies kā Ziemassvētku vecīši. Tie, kuri lūguši elektrisko vilcienu, to arī saņem. Bet tie, kuri neko nav lūguši, var saņemt daudz vairāk. Pārstājiet visu laiku prasīt, un jūsu vēlmes piepildīsies.”

otrdiena, 2012. gada 28. augusts

"Rīga - Pekina" - lai dzīvo trakie!


Rīga - Pekina + CD Ilona Balode

ISBN: 978-9934-0-2386-6
Iesējuma tips: cietie vāki
Augstums x platums, cm: 22,5 x 15,5
Svars (g): 880
520 lpp.


Aizvakar aizvēru grāmatas aizmugurējo vāku. Kad biju izlasījusi tās pēdējo lapaspusi, brīdi paliku sēžam un klusējam, un tad twitterī ierakstīju Balodei ziņu, ka viņi abi ar Ūdri ir „ku-kū”, bet tākā es esmu totālā sajūsmā par grāmatu, tātad „ku-kū” esmu arī es.
Saku godīgi, kad pirmo reizi turēju grāmatu savās rokās, neticēju, ka tā būs TIK baudāma. Neticēju, ka tā vispār būs baudāma. Šķita, ka gan jau atkal gari un vēsturiski apraksti par valstīm, bezgaršīgi teksti. Bet nē! Katru lapaspusi izbaudīju un izgaršoju vārda tiešajā nozīmē. Esmu emocionālais lasītājs, kurš iejūtas grāmatu varoņu „ādā”, vairākas naktis sapņos klejoju jums abiem līdzi, pat gulēju ar jums abiem kopā uz ielas, dziedāju ar jums kopā un kāvos ar ķīniešiem....... Lasīju, brīžam skaļi smiedamās, brīžam nespēju rimties, slaukot prieka asaras, ka viss beidzies labi. Viņiem (Balodei un Ūdrim!) vienmēr viss beidzās labi, lai arī cik dziļi mēslos abi neatrastos. Ūnikums! Ilona ar savām sievišķajām kaprīzēm, vājībām, trakumiem un lauvas temperamentu, un Rolands – savdabīga rakstura puisis ar tik pat savdabīgām spējām krist līdz pašai apakšai un tad tik pat strauji celties un kļūt par vislielāko atbalstu savai otrajai pusei. Divi mazi veiksmes balodīši, klejotāji, pasaules apceļotāji, kuriem Dieviņš visu piedeva un vienmēr deva atkal un atkal jaunu iespēju turpināt iesākto, lai to pabeigtu.
Par visu pēc kārtas:
  1. 520 lpp! Pieci simti divdesmit! Uhhh!
  2. Balodes valoda, spēja TĀ uzrakstīt – tas nav vārdos aprakstāms! Tas ir talants! Esmu daudz grāmatas izlasījusi, bet nebiju gaidījusi, ka cilvēks, sarakstot savu pirmo grāmatu, cilvēks bez grāmatu rakstniecības pieredzes, spēs TĀ pavilkt. Pietam, mūsu pašu, letiņu autors. Paklanos, Ilona, Tavā priekšā!:)
  3. Valoda – te dialogs, te apraksts, te latviski, te angliski (ar tulkojumu), ik pa brīdim tik šizofrēniski fantastiski padomi (salikti pa punktiem)  un teksti tādi, ka pat visrūdītākajam nopietnības kalngalam gribās smieties, slaukot asaras.
  4. Ūdrīša disks grāmatas beigās – kad to noklausījos pirmo reizi, iesākot lasīt grāmatu, man tās šķita vienkārši dziesmas. Tik pat vienkāršas kā tās, kas ikdienā randomā skan pa radio. Piebeidzu grāmatu un noklausījos atkal... un atkal... un atkal. Un sameklēju „Rīga – Pekina” lapu internetā, kur bildes, dziesmas, info. Jūs abi esat unikāli! Ms Pikky un Urdis ;)
  5. Jā, ja par bildēm – man tik ļoti pietrūka daudz, daudz, daudz vairāk bilžu! Jo pie katra īpašā pavērsiena jūsu abu ceļojumā, steidzu rakties grāmatas bilžu slejās un pārāk bieži saskumu, jo bilžu nebija tik daudz, cik vēlējos. Bildes vajadzēja daudz, daudz vairāk, pat, ja viņas ir sliktas kvalitātes. „Rīga – Pekina” nav parasts romāns, kur lasītājam jāvizualizē notikumi, šis ir dokumentāls „romāns” – notikums, kur prasās visu sajust arī vizuāli. 
  6.  Pēdējā vakarā, kad jau jutu, ka grāmata jāpiebeidz, bet tai pat laikā vēlējos atstāt mazdrusciņ nākamajai dienai, noliku grāmatu, izslēdzu gaismu, nogaidīju minūti, sapratu, ka neizturēšu. Ieslēdzu gaismu un turpināju lasīt. Ar to ir VISS izteikts! Ja es tā daru, tātad grāmata ir unikāla! 
  7.  Ir tik daudzi, kuri Jūsu abu gājienus nekad neizpratīs un to visu lasīs ar šausmām. Lai arī neesmu ceļojusi tik tālu un tik ilgi (man maksimums bija 3 nedēļas vienai Marokā), es zinu kā tas ir – nakšņot zem klajas debess, nezināt, kas ar tevi notiks nākamajā dienā, esmu līdzīgi kā Ilona – bļāvusi uz svešzemju iezemiešiem un sapratusi, ka „viņi saprot latviešu valodu. Ir tikai ļoti skaļi jārunā”.
Paklanos jūsu abu priekšā!:) Par centību, uzdrīkstēšanos un prasmi piepildīt pat vispārdrošākos sapņus;) 







p.s. Manis pašas pieredzētais, kas daudziem šķita gana traki, pēdējo reizi Marokā pirms 2 gadiem
Te un Te 


ceturtdiena, 2012. gada 2. augusts

Augi veselībai. Audzē, ievāc, izmanto


Iesējuma tips: cietie vāki (Stingra un ērta šķirstīšanai!)
Augstums x platums, cm: 24,5 x 20,5 (Rokassomā tik viegli dabūt nemaz nevar!)
Svars (g): 1150 (!!!!! Smaga gan!!!!)
352 lpp. (Daudz ko šķirstīt!)

Grāmata sastāv no divām daļām – 100 noderīgi ārstniecības augi ar aprakstiem un bildēm, un otrā daļa – augu izmantošana. Grāmatas autoru kolektīvā ir četri cilvēki – 3 homeopātes un viena bioloģiskās lauksaimniecības un ekoloģiskā dzīvesveida atbalstītāja.  Man pašai sirdij tuvāka šķita grāmatas otrā daļa – īpaši jau ēdienu, tēju un uzlējumu receptes.  Atklāju arī šo to pavisam jaunu, piemēram, diedzēto graudu un žāvēto augļu spēka tāfelītes, kuras elementāri uztaisāmas un paņemamas līdzi uz darbu.

Cilvēkiem, kuri aizraujas ar dažādu krēmu, losjonu, balzamu, skrubju un sviestu pagatavošanu, grāmatā atradīs milzu daudz interesantu un smaržīgu recepšu. Pie katras receptes minēts, kāda ir attiecīgā produkta iedarbība. Pat es, cilvēks, kas vienmēr uzskatījis, ka ir tik šausmīgi grūti pašam uztapināt kādu krēmu, lasot šīs receptes, esmu nolēmusi pamēģināt patēlot „raganiņu” un uzburt kaut ko pašdarinātu, kaut ko, kas paredzēts tikai man. 

Un bildes! BILDES! Grāmatā bildes ir LIELISKAS! 

Tākā es mazliet orientējos augos, tad pētot grāmatas pirmo daļu, apmēram nojautu, kas aug pie mums Latvijā un kas nē, bet bija augi, kuri man radīja aizdomas – daļai grāmatas tulkotājs bija iekavās atzīmējis, vai augs pieejams Latvijā, bet daļai nē. Tā nu es bez meklēšanas google nemaz nezinu vai pie mums kaut kur var dabūt kailo lakricu, Virdžīnijas burvjlazdu vai gotukolu.
„Augi veselībai” ir dikti iemīļojusi mana sešgadīgā meitiņa, kurai interesē viss, kas saistīts ar augiem un floru. Pateicoties šai grāmatai, meita beidzot izpētījusi bildes un prot atšķirt pelašķi no baldriāna. Paldies grāmatai!

Grāmatas izdevējs: Izdevniecība Zvaigzne ABC

trešdiena, 2012. gada 25. jūlijs

Un vai tu zini savas "Bezgalīgās iespējas"?


Maiks Dūlijs „Bezgalīgās iespējas”

Veselas 464 lapaspuses, kurās tieši TU tiec slavināts un celts debesīs, iedvesmots un dievināts.
„Pirms kļūšanas par dzīves, sapņu un laimes skolotāju, Maiks Dūlijs 16 gadus darbojās biznesa pasaulē. Viņš ir arī viens no grāmatas „Noslēpums” (The Secret) līdzautoriem. Dūlijs ir uzstājies ar priekšlasījumiem 19 pasaules valstīs, tādējādi ar savu īpašo dzīves filozofiju iepazīstinādams desmitus tūkstošus cilvēku.”

Ceļš mani atvaļinājumā aizveda uz Kolku, kur dzīvoju teltī, bridu pa pļavām un mežiem, pastaigājos gar jūru, katru vakaru pavadīju pie ugunskura. Un man bija Grāmata. Šī grāmata. ŠO Grāmatu lasīju piecas dienas. Nekad mūžā tik ilgi neesmu lasījusi grāmatu. Šoreiz viss bija citādāk..... fonā jūras šalkoņa, debesis rotāja saule, biju tikai es un Visums.  Lēnām to „ēdu” – pa burtam, pa vārdam, pa teikumam. Šī grāmata bija tieši tas, kas man bija nepieciešams manā piecu dienu atvaļinājumā. Es nesteidzos, es izbaudīju un izgaršoju katru teikumu, brīžam aizverot acis un vizualizējot savus sapņus un mērķus. Ik pa laikam pārņēma tik ļoti reāla laimes sajūta, ka smaidīju un pateicos Dievam (pati sev), ka man ir tik daudz dots. Jau brīdī, kad biju izlasījusi pirmo nodaļu, kad es eiforiski priecājos, ka kāds cilvēks beidzot ir uzrakstījis to, ko es vienmēr esmu nojautusi, bet ko nekad nepratu pareizi noformulēt un nespēju saprast kā likt šīm sajūtām darboties manā labā, sāka notikt lietas pēc mana prāta – sīkumi, kas izkrāsoja ikdienu manā atvaļinājumā. Vēlies vēl un vēl, un nav svarīgi kā to iegūsi! Vēlies un pārējo atstāj Visuma ziņā. Es dzīvoju sapnī. Es aizveru acis, kad atveru tās, vairs nav tikai telts un ugunskura vieta, vairs nav satraukuma par to vai nesāks līt lietus. Es redzu koši zaļu zāli, es redzu tālumā ganībās zirgus...tos pašus ar kuriem es vakar  saulrietā rikšoju gar jūras krastu, ko vienmēr esmu vēlējusies, bet tas nebūtu noticis, ja pirms pāris dienām kāds nepārvarams spēks mani nebūtu atvedis uz vietu, kur esmu pašreiz.
Lasot pēdējās lapaspuses, mani pārņēma tāda svētlaimes sajūta, ka bira asaras no prieka. Dzīve ir tikai sapnis, izlūzija un, ka līdzīgi kā apzinātā sapnī, arī savā ŠEIT un TAGAD dzīvē es spēju visu, jo es pati radu pasauli ap sevi, es esmu Dievs. 

Tikai pirms pāris dienām pabeidzu grāmatu, bet zinu vismaz 3 cilvēkus, kuri manas eiforijas pārņemti, stāstot par šo grāmatu, to jau ir iegādājušies, lasa un jūtas tik pat iedvesmoti!

Mīļākās domas no grāmatas (lai šie teikumi runā manā vietā):

„Ikreiz, kad jūs domājat kādu jaunu domu, tai ir jātiek galā ar jūsu pašreizējo situāciju, un tikai tad tā var jūs aizvest uz turieni, kur mīt jūsu jaunā domāšana.”

„Kā redzat, ikreiz, kad jūsu dzīvē parādās kaut kas negaidīts var tāds, par ko neesat iepriekš domājis, tas vienmēr ir pakāpiens ceļā uz kādu „vietu”, par ko mēs domājam, jo laikā un telpā, kā jūs labi zināt, nepastāv nejaušības un sagadīšanās.”

„Vislabākais tiešām tiek dots par velti.”

„Lai ko jūs pašlaik vēlētos, centieties uzdāvināt sev kaut daļu no tā.”

„Dariet kaut ko. Jebkas taču ir labāks par neko. Kustieties. Sāciet darboties.Esiet kā dzirkstele. Vienkārši dariet, ko spējat.”

„ Jūsu sūtība dzīvē – jūsu mērķis – ir vienkārši būt – būt sev pašam. Un vienīgais veids kā būt sev pašam, ir sākt ieklausīties sevī – savās vēlmēs un sapņos, un savās dievišķi iedvesmotajās izjūtās.”

„Dzīve taču ir tik viegla.”

„Izprotiet šodienu, ar to pietiks.”

„Jūs neesat vārīga atvase, kam jāklanās un jāpakļaujas „augstākajam spēkam”, bet gan pats Kungs – kaut pats to neapzināties.”

„Pārējie cilvēki jūsu dzīvē ir tikai dalībnieki un skolotāji, kuri atrodas jūsu pasaulē vienīgi tāpēc, ka jūs esat viņus (tostarp mani) tur ievedis, gandrīz it kā mēs būtu tikai otrā plāna aktieri, kuri palīdz jums inscenēt šo uzdevumu, lai jūs varētu turpināt mācīties, priecāties un spēlēt savas spēles. „

„Jums pieder izvēle: „Sekojiet savas svētlaimes aicinājumam!”

„Jūs neesat tas, ko jūs ēdat; jūs esat tas, par ko domājat.”

„Kad nezināt ko darīt, nedariet neko! Nogaidiet. Pagaidiet, līdz jūs zināsiet, ko darīt, jo, paliekot uzticīgs pats sev, jūs beidzot nonāksiet līdz brīdim, kad to zināsiet.”

„Bērni ir jārespektē kā garīgas būtnes, kuru iepriekšējo mūžu saraksts ir tik pat garš un sens kā jūsējais.”

„Īstenībā ir tikpat daudz dažādu meditācijas veidu kā cilvēka noskaņojumu.”

„Visums neatlaidīgi virza jūs pretim nebeidzamiem priekiem, kas gaida jūs nākotnē, jo tas zina, ka visas ieceres paliek iespējamas uz mūžiem.”

„Mēs izvēlējāmies atrasties šeit, koncentrēties laikā un telpā. Mēs esam šajā pasaulē nevis tāpēc, lai izietu no tās ārā, bet gan tāpēc, lai pamostos sapnī – lai aptvertu, ka mēs patiešām sapņojam un esam savu sapņu veidotāji. Tā mēs varam paātrināt savu vēlmju īstenošanos un mācību apgūšanu, gūstot no šī procesa vislielāko iespējamo prieku.”

„Jūs jau esat gatavs. Jūs esat dievišķs. Jūs esat spēkpilns, neierobežots un mūžīgs. Jūs esat neuzvarams. Jūs esat cildens. Jūs esat bezgalīgs, vērtīgs, esat pelnījis visu, ko vēlaties. Jūs esat Dievs. Domājiet labās domas, ejiet tām līdzi, ieklausieties savā sirdī un prātā, izjūtiet savu ceļu, un Visums sniegs jums savu maģiju, līdz katrs jūsu trauks būs pārpilns ar laimi, kas izplūdīs laukā pa logiem un plūdīs pa ielām, ietekmējot visu to cilvēku dzīvi, ar kuriem jūs saskarieties.”

Grāmatu izdevusi: Izdevniecība Zvaigzne ABC