trešdiena, 2015. gada 29. aprīlis

"Tavu sirdspukstu dziesma''

Jans Filips Zenders "Tavu sirdspukstu dziesma''


    Viena no romantiskākajām un savā žanrā skaistākajām grāmatām, ko esmu pēdējā laikā lasījusi. Nekad neesmu bijusi mīlas romānu, romantikas un saldo gabaliņu fane, bet šo sāku lasīt, jo meklēju ko vieglu, skaistu un baudāmu, un cilvēkam, kas to ieteica ar vārdiem "romāns par mīlestību, bet ne salkans'', ticēju uz vārda.

     Kāds populārs un ļoti veiksmīgs Ņujorkas advokāts pamet savu ģimeni un pazūd, neatstājot ne atvadu vēstuli, ne norādes, kur to var atrast. Visas pēdas ved uz Birmu jeb Mjanmu - advokāta sieva un meita atrod tēva vēstules kādai mistiskai sievietei vārdā Mi Mi. Meita ir apņēmusies uzzināt, kas ir šī sieviete un uz kurieni devies tēvs. Tā nu Džūlija dodas uz Birmu, sperot soļus pa takām, kur kādreiz dzīvojis viņas tēvs, uzzinot, kas ir Mi Mi. Gleznaini Austrumu zemes dabasskatu apraksti un neiedomājamas mīlestības stāsts. Aklais puisēns ar neparastām maņām un spēju saklausīt un sajust prātam neaptveramas skaņas, un skaistā meitene Mi Mi, kura dēļ kāju deformācijas pati nespēj pārvietoties. Stāsts par to kā tie viens otru atrod un sajūt, kā nespēj vairs viens bez otra dzīvot ne dienu, ne stundu, jo ikdienā ir viens otra papildinājums - aklais Tins Vins ir Mi Mi ''kājas'', jo nēsā to uz muguras, bet Mi Mi ir Tina Vina ''acis'', jo sēžot tam mugurā, dod norādes un spēj izskaidrot aklajam puisim katra vēl neiepazītā skaņas avota iemeslu - vai tas būtu zem zemes esošs tārpiņš, kas čabinās un rok savu eju, vai tālumā lidojošs tauriņš, kura spārnu vēdas Tinam Vinam šķiet skanam kā zvaniņi.

     Vai Tu tici mīlestībai? Tīrai, baltai, skaistai un pārpasaulīgai? Mīlestībai, kas spēj eksistēt vairāk kā pusi gadsimta, pāri okeānam, beznosacījuma mīlestībai, kura ar katru dienu paliek arvien stiprāka un stiprāka? Autors elpu aizraujošā veidā atklāj lasītājam brīnišķīgu mīlas stāstu, parādot, ka mīlestība ir sadarbība, viens otra papildināšana, līdzīgi kā putnam, lai tas lidotu, ir nepieciešami divi spārni.... arī cilvēkam, lai tas spētu mīlēt, nepieciešams otrs cilvēks.

     Grāmata aizrauj un ir tik viegli lasāma, ka brīžam, klausoties fonā meditatīvu mūziku, es tajā ieniru tik dziļi, ka šķita, ka spēju aizvērt acis un turpināt lasīt ar prātu, sadzirdēt katru sīkāko skaņu, ko dzirdēja Tins Vins, sagaršot katru ēdienu, ko tas dalīja ar Mi Mi, ar pēdām izbaudīt kalnu akmeņu saulē sasilušo virsmu, zāles stiebru pieskārienus potītēm, un sadzirdēt sirdspukstu dziesmas - kādas jaunas meitenes dzidros sirdspukstus, kas smiedamās skrēja pāri mājas pagalmam, veca vīra sirdspukstus, kas skanēja lēni un noguruši, un Tina Vina mīļotās Mi Mi sirdpukstus, kurus viņš nekļūdīgi spēja atšķirt, atrodoties pat cilvēku pārpildītā tirgus laukumā.

     Paldies cilvēkam, kas man šo grāmatu ieteica. Romāns tiešām nav salkans - tas ir izjusts, maigs, romantisks, priecīgs un skumjš tai pat laikā, un intriga tiek saglabāta līdz pašai grāmatas pēdējai lapaspusei. Pēc grāmatas izlasīšanas izjutu vēlmi ko vairāk uzzināt par autoru, kas man par lielu pārsteigumu, ir Berlīnē dzimis un dzīvojošs korespondents nedēļas izdevumā Stern un šis ir viņa pirmais romāns. Vīrietis un romantika = labs savienojums pirmajam romānam, kas izdevies elpu aizraujošs un no sirds baudāms!

     Citāti:
 

     ''Savas īpašības, gan labās, gan ļaunās, mēs projicējam uz otru cilvēku. Un atzīstam mīlestību tikai tādos veidos, kuri atbilst mūsu priekšstatiem. Gribam, lai mūs mīlētu tā, kā mēs mīlētu paši. Jebkurš  cits mīlestības veids mūs mulsina, izraisa šaubas un aizdomas. Citāda mīlestības valoda mums ir sveša. Un tad mēs otram cilvēkam pārmetam. Apgalvojam, ka viņš mūs nemīl. Taču viņš mūs varbūt mīl kādā citā, neparastākā veidā, ko mēs nespējam saprast."

    "Kā es iztieku bez Tina Vina, viņa gribēja zināt. Jau vairāk kā mēnesi viņš ir projām! Gribēju mātei paskaidrot, ka mēs neesam šķirti, Tu augām dienām esi pie manis - no brīža, kad rītā pamostos, līdz brīdim, kad vakarā mani pārņem miegs. Vēja pieskārienus es jūtu kā Tavus glāstus un klusumā sadzirdu Tavu balsi. Aizvērusi acis, es ieraugu Tevi, un tas esi Tu, kas mani smīdina, kad neviena nav tuvumā, un tas esi Tu, kuram dziedu. Taču mātes acīs es izlasīju žēlumu, tāpēc neko neteicu. Ir tāda nesapratne, kurai vārdi neko nevar līdzēt.''

    "Mīlestība padara cilvēku skaistu. Vai tu pazīsti kādu cilvēku, kas mīl un tiek mīlēts - mīlēts ar visiem viņa trūkumiem - un kas tomēr tev šķiet neglīts? Šo jautājumu nemaz nav vērts apspriest. Tāda cilvēka nav.''

    "Vai cilvēkam katrā ziņā jāredz visa pasaule? Tepat, šajā ciemā, katrā mājā un būdiņā jau var atrast visu cilvēku emociju gammu - mīlestību un naidu, bailes, greizsirdību, skaudību un prieku...Tas viss nemaz nav kaut kur tālu jāmeklē.''

Izdevniecība: ZvaigzneABC


otrdiena, 2015. gada 28. aprīlis

Spirdzinošas un krāsainas sulu un salātu receptes

Sāra Lūisa "Sulu bārs'' un ''Salātu bārs''


       Ar šīm divām grāmatām pietiek, lai sastādītu ēdienkarti katrai vasaras dienai - 85 veselīgi dzērieni un 80 svaigi un dabīgi salāti. Savu ideālo salātu recepti grāmatā atradīs gan veģetārietis, gan gaļēdājs, savukārt tie, kuri plāno, ka tieši šī vasara varētu būt sākums sulu kūrēm un svaigēšanai - rekomendēju grāmatu ''Sulu bārs'', jo pirmais, kas mani uzrunāja - dzīvīgās, krāsainās un košās fotogrāfijas un pārskatāmais katra dzēriena sastāvs. 

      Jebko no tā var iegādāties LV un lielākā daļa jau pavisam drīz būs nopērkama tirdziņos un izaudzējama pašmāju dārzos - citrusaugļi un no citām valstīm ievestie augļi un dārzeņi dzērienu receptēs mijās ar Latvijā iemīļotām ogām un zaļumiem. Pie katras receptes ir skaidrojums par sastāvu - vai receptē esošie dārzeņi/augļi/zaļumi dos enerģiju vai tieši pretēji - nomierinās, ir padomi kā izspiest sulu no selerijām, zaļajām lapām, brokoļiem, garšaugiem. Katras receptes nosaukums liek pasmaidīt - Zaļais milzis, Krampīgās kazenes, Sarkanais signāls, Spirgts kā gurķītis utt. Grāmata varētu patikt arī bērniem, kuri palūgs, lai mamma uztaisa ''to superīgo oranžo dzērienu'' - veselīgus burkānus ar persikiem, saldo kartupeli, garšvielām, ingveru un ledu. Bērns būs sajūsmā un mamma priecīga, jo rīta miegainums pirms skolas būs kā ar rokas mājienu pazudis un bērniem rīta vitamīnu deva garantēta. 



   ''Salātu bārs'' sastāv no 5 nodaļām - katrs var izvēlēties sev tīkamāko un esošajā situācijā nepieciešamāko recepti - enerģijai, slaidumam, attīrīšanai, veselībai vai svaigumam. Līdzīgi kā sulu grāmatā, arī šeit pie katras receptes ir padomi ar kādu mērcīti katrus salātus vislabāk baudīt, kādas ir sastāvdaļu labās īpašības, kādi vitamīni un citi apslēpti labumi slēpjas tajos. Krāšņas fotogrāfijas un receptes, kuras atmodinās pat tradicionāla kartupeļu un karbonādes ēdāja garšas kārpiņas un neatstās vienaldzīgu nevienu, kuram ir svarīga veselība, vēlme labi un sātīgi paēst un gūt baudījumu ar acīm no ēdiena izskata.

   Abas grāmatas noteikti šovasar ieņems svarīgu vietu manā virtuvē un ģimenes ēdienkartes veidošanā.

    Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds







trešdiena, 2015. gada 8. aprīlis

Vadims Zēlands "Realitātes transsērfings''

     
 Pats savas dzīves saimnieks....

     Vadima Zēlanda "Dzīvais transsērfings'' ir viena no tām retajām grāmatām, kura pēc izlasīšanas netiek nolikta manā grāmatu plauktā uz ilgu laiku, jo brīžos, kad šķiet, ka viss ir slikti un zūd motivācija, tieši transsērfings ir tas, kas palīdz atjaunot enerģiju.

     Transsērfings ir realitātes vadīšana. Spēt būt pašam par sava likteņa un dzīves saimnieku ir mūsu katra spēkos, bet ikdienā cilvēks tik bieži piemirst par to, ka darbojas ''tu esi tas ko tu domā'' princips. Un ar tevi notiks tas, ko tu domā.

      Pirmo Zēlanda transsērfinga grāmatu (kopā tās ir piecas un šī ir visu šo grāmatu apkopojums) izlasīju jau pirms daudziem gadiem un sapratu, ka tas darbojas. Transsērfings darbojas. Katrs to var saukt kā vien vēlās - domu materializēšanās, ticība brīnumiem, ticība eņģeļu palīdzībai utt. Galvenais, ka TAS darbojas un tas ir pierādījies gan manā dzīvē un ikdienā, gan pāris manu labāko un tuvāko cilvēku dzīvēs. Iekustinam pozitīvo domu, vizualizējam vēlmes, sapņojam, fantazējam un tiecamies pēc savas labsajūtas, neskatoties uz visu un visiem, kuri centīsies izjaukt iekšējo harmoniju un radīt disbalansu.

       Grāmata ir par mūsu dzīvi, par ikdienu  - ēšanu, sportu, seksu, bērniem. Par visu, jo viss kopā tas rada pamatu dzīvei. Lasīju to pa kripatiņai, vakaros, pirms miega, šādā veidā vizualizējot/meditējot ap saviem nākotnes mērķiem. 

        Autors grāmatā izmanto ne tikai savu, bet arī savu lasītāju pieredzi, piedāvā dažādus zinātniskus pētījumus un teorijas.

      Ļoti, ļoti pozitīva un starojoša grāmata. Grāmatas beigās atsevišķa nodaļa ar pāris autora ieteiktām receptēm cilvēka iekšējās sistēmas uzlabošanai un mazs apskats par augļiem un dārzeņiem, liekot uzsvaru to to pozitīvajām īpašībām un ietekmi uz mūsu organismu. 

       Transsērfingu pielietoju arī, uzsākot projektu gadsbezalko.lv - http://gadsbezalko.lv/?p=203

      ''Dabā pūšanas procesā baktērija nesmird. Grūti noticēt? Mežā neviens nenogrābj lapas, neviens neaprok mirušos dzīvniekus; viss guļ zem klajām debesīm. Putnu un dzīvnieku izkārnījumi paliek tur, kur tie nokrituši. Lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: vai mežš slikti smakoja, kad jūs tur pēdējo reizi bijāt? Garantēju, ka atbildēsiet: nē. Gluži pretēji, kad esam mežā, mēs dziļi ievelkam gaisu un saucam: " Cik patīkams gaiss!'' Ja jau dabā baktērija, sadalot organiskos materiālus, nesmird, tad kāpēc mums pūšana asociējas ar smaku? Kāpēc civilizētā pasaulē baktērijas tik pretīgi smird? Tas ir tādēļ, ka tām ļoti grūti pārstrādāt to, ko mēs esam radījuši. Lai to pārbaudītu, veiciet eksperimentu. Ielieciet termiski neapstrādātus augļus un dārzeņus komposta kaudzē, un jūs redzēsiet, kā tie pūst un sadalās bez sliktās smakas. Pēctam iemetiet šajā pašā kaudzē kādu vārītu ēdienu, piemēram, makaronus, vistas zupu vai kartupeļu biezputru. Pēc dažām dienām jūs sajutīsiet smaku - smirdēs tik pretīgi, ka jūs to nevarēsiet paciest un jums nāksies komposta kaudzi apbērt ar zemi. Smaka nāk no baktērijām, kas cenšas pārstrādāt vārīto ēdienu.''

      ''Ja cilvēks izlēmis atteikties no kaitīgā ieraduma, viņam tas izdosies. Taču, ka viņš cenšas ''tikt no tā vaļā'', sākas bezgalīga atmešana un īslaicīga atturība. Tas var ilgt gadiem, tāpēc, ka smēķētājs, piemēram, domā, ka pilda svētu misiju: "Smēķēt ir kaitīgi gan man, gan apkārtējiem. Es izglābšu sevi un sabiedrību no šī nāvējošā ieraduma!'' Bet patiesībā smēķēt gribas. ''Nu tad es vēl vienu, pēdējo, un viss - ar to būs pārtraukts." Bet, ja smēķētājs kādu brīdi izdara uz sevi spiedienu, tad citā reizē viņš sevi pažēlos vai padosies vājumam. Vai nojaušat kāds mehānisms te darbojas? Tie ir spēki, kas cenšas likvidēt nodeldēto potenciālu, - spiediens līdzsvarojas ar atslābumu."

Izdevniecība: ZvaigzneABC

"Burtu pasakas''

''Burtu pasakas''
 Guntis Linkevičs, Ruta Svaža


     Kam domātas pasakas? Bērniem vai pieaugušajiem? Visjautrāk tās ir lasīt kopā, bet, ja pa rokai nav bērnu, dažreiz der palasīt arī vienam pašam - pieaugušajam, klusi ķiķinot bārdā.

   "Burtu pasakas'' ir fantastisks latviešu mākslinieka Gunta Linkeviča un burtu pavēlnieces Rutas Svažas kopdarbs.

     Sen neesmu lasījusi pasakas, jo meita jau liela un priekšā jālasīt vairs nelūdz. Pie grāmatas ķēros ar domu - gan jau tās visas būs vienādas un garlaicīgas, bet liels bija mans pārsteigums, kad jau pie pirmās lapaspuses sapratu, ka grāmata ir galīgi ''ku-kū'' (man labpatīkas lietot vārdu ''psihs'', ja man kaut kas ļooooti patīk, bet par pasakām apzīmējumā laikam nemēdz lietot šo vārdu, tāpēc aprobežošos ar ''ku-kū'') - labā nozīmē! Katram zīmētaja burtam atbilst savs stāstiņš un netapa skaidrs, kas mani pārsteidza vairāk - pasaku negaidītās beigas, negaidītais vidus vai negaidītais sākums... Mazi mini ''ku-kū'' gabaliņi ar ''ku-kū'' sākumu, vidu un beigām!

     Ilustrācijas ideāli saskan ar tekstu, mākslinieks bildītēs ir radījis tēlus, kas it kā galīgi nesader kopā, bet tekstu un burtu pavēlniecei ir izdevies šo neloģismu sadiegt ar smalku pavedienu.
Pirms es sāku lasīt katra burta stāstiņu, kādu brīdi kārtīgi izpētīju tā ilustrāciju, mēģinot saskatīt un atrast visus pasakas tēlus, cenšoties izdomāt kā tie varētu pasakā atdzīvoties. Ilustrācijas tik tiešām rosina iztēli, bet pašas pasakas liek skaļi smieties un apbrīnot autores izdomu.

     Lasāms kā lieliem, tā maziem... vai vislabāk - visiem kopā, lai jautrā!

    Starpcitu, līdz 20. aprīlim kafejnīcā ''Mierā'' ir iespēja apskatīt grāmatā iekļauto burtu izstādi  -  http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/553411-burtu_izstade_alfabets_mazajiem_lasitajiem

     Izdevniecība: Whitebook


otrdiena, 2015. gada 7. aprīlis

Nīls Geimens "Okeāns ielas galā''

     Nīls Geimens "Okeāns ielas galā''

     Man vienmēr ir patikušas mazliet psihas grāmatas, kurām realitāte un fantāzija nav atdalāmi jēdzieni. Nīla Geimena "Okeāns ielas galā'' - stāsts par kādu pusmūža vīrieti, kurš, ieradies savā bērnības pilsētā uz bērēm, nonāk pie mājas ielas galā, kas bērnībā viņu vienmēr vilinājusi. Tur viņš, septiņus gadus vecs puika, sastapa savādu meiteni Letiju un viņas omīti. Tad nu vīrietis apsēdās pie dīķa un sāka atcerēties dīvainos notikumus, kas ar viņu notika bērnībā.

     Vairāku pasauļu eksistence vienā, divas realitātes vienā? Geimena grāmatās tas iespējams. Stāsts par mazo puisēnu lasītāju ierauj tik dziļi neapjaušamā un neizprotamā mistikā, ka brīžam šķiet, ka sāk trūkt elpa, lasot to, kas īsti nespēj pa gabaliņiem salikties kopā vienā lielā puzles bildē.

     Vai tas, ko redzēja un piedzīvoja mazais puisītis bērnībā, bija tikai māņi un viņa iekšējās bailes? Vai puisēnam patiešām bija tik labi attīstīta fantāzija, lai spētu sadomāt tik neticami ticamas un sirreālas lietas kā dīķis, kurš tiek saukts par Okeānu, posmaina tārpa vilkšanu ārā no pēdas ar pinceti, tēva mīļākās pārvēršanos par visļaunāko pasaules raganu - vējā un negaisā plandošu briesmoni, elpošanu ūdenī, pēkšņu visas pasaules kārtības saprašanu un sarunāšanos ar milzu bada putniem? 

    Bet varbūt tās ir mazā puisēna bailes no lielās dzīves, bailes no tēva, kurš it kā cenšās viņu nogalināt, pirmais pašnāvības mēģinājums, bēgšana no mājām un vēlme noslēpties no visas pasaules, pazust no citu acīm?

" - Jūs, Hempstokas, taču neesat cilvēki, - iesāku.
- Esam gan.
Purināju galvu.
 - Varu saderēt, ka pat ārēji ne, - es turpināju, - līdz galam ne.
Letija paraustīja plecus.
 - Kurš tad no ārpuses izskatās tāds kā iekšienē? Tu ne. Es ne. Cilvēks ir daudz sarežģītāka būtne. Un tas attiecas uz visiem. "

"Pateikšu tev kaut ko svarīgu. Pieaugušie sirdī nemaz nav pieauguši. Ārēji lieli, nedomājoši, vienmēr zina, ko darīt, bet iekšēji tādi, kā vienmēr bijuši. Tādi paši kā tu tagad. Īstenībā jau pieaugušo nemaz nav. Itin neviena visā plašajā pasaulē."

Izdevniecība: Zvaigzne ABC