trešdiena, 2015. gada 29. aprīlis

"Tavu sirdspukstu dziesma''

Jans Filips Zenders "Tavu sirdspukstu dziesma''


    Viena no romantiskākajām un savā žanrā skaistākajām grāmatām, ko esmu pēdējā laikā lasījusi. Nekad neesmu bijusi mīlas romānu, romantikas un saldo gabaliņu fane, bet šo sāku lasīt, jo meklēju ko vieglu, skaistu un baudāmu, un cilvēkam, kas to ieteica ar vārdiem "romāns par mīlestību, bet ne salkans'', ticēju uz vārda.

     Kāds populārs un ļoti veiksmīgs Ņujorkas advokāts pamet savu ģimeni un pazūd, neatstājot ne atvadu vēstuli, ne norādes, kur to var atrast. Visas pēdas ved uz Birmu jeb Mjanmu - advokāta sieva un meita atrod tēva vēstules kādai mistiskai sievietei vārdā Mi Mi. Meita ir apņēmusies uzzināt, kas ir šī sieviete un uz kurieni devies tēvs. Tā nu Džūlija dodas uz Birmu, sperot soļus pa takām, kur kādreiz dzīvojis viņas tēvs, uzzinot, kas ir Mi Mi. Gleznaini Austrumu zemes dabasskatu apraksti un neiedomājamas mīlestības stāsts. Aklais puisēns ar neparastām maņām un spēju saklausīt un sajust prātam neaptveramas skaņas, un skaistā meitene Mi Mi, kura dēļ kāju deformācijas pati nespēj pārvietoties. Stāsts par to kā tie viens otru atrod un sajūt, kā nespēj vairs viens bez otra dzīvot ne dienu, ne stundu, jo ikdienā ir viens otra papildinājums - aklais Tins Vins ir Mi Mi ''kājas'', jo nēsā to uz muguras, bet Mi Mi ir Tina Vina ''acis'', jo sēžot tam mugurā, dod norādes un spēj izskaidrot aklajam puisim katra vēl neiepazītā skaņas avota iemeslu - vai tas būtu zem zemes esošs tārpiņš, kas čabinās un rok savu eju, vai tālumā lidojošs tauriņš, kura spārnu vēdas Tinam Vinam šķiet skanam kā zvaniņi.

     Vai Tu tici mīlestībai? Tīrai, baltai, skaistai un pārpasaulīgai? Mīlestībai, kas spēj eksistēt vairāk kā pusi gadsimta, pāri okeānam, beznosacījuma mīlestībai, kura ar katru dienu paliek arvien stiprāka un stiprāka? Autors elpu aizraujošā veidā atklāj lasītājam brīnišķīgu mīlas stāstu, parādot, ka mīlestība ir sadarbība, viens otra papildināšana, līdzīgi kā putnam, lai tas lidotu, ir nepieciešami divi spārni.... arī cilvēkam, lai tas spētu mīlēt, nepieciešams otrs cilvēks.

     Grāmata aizrauj un ir tik viegli lasāma, ka brīžam, klausoties fonā meditatīvu mūziku, es tajā ieniru tik dziļi, ka šķita, ka spēju aizvērt acis un turpināt lasīt ar prātu, sadzirdēt katru sīkāko skaņu, ko dzirdēja Tins Vins, sagaršot katru ēdienu, ko tas dalīja ar Mi Mi, ar pēdām izbaudīt kalnu akmeņu saulē sasilušo virsmu, zāles stiebru pieskārienus potītēm, un sadzirdēt sirdspukstu dziesmas - kādas jaunas meitenes dzidros sirdspukstus, kas smiedamās skrēja pāri mājas pagalmam, veca vīra sirdspukstus, kas skanēja lēni un noguruši, un Tina Vina mīļotās Mi Mi sirdpukstus, kurus viņš nekļūdīgi spēja atšķirt, atrodoties pat cilvēku pārpildītā tirgus laukumā.

     Paldies cilvēkam, kas man šo grāmatu ieteica. Romāns tiešām nav salkans - tas ir izjusts, maigs, romantisks, priecīgs un skumjš tai pat laikā, un intriga tiek saglabāta līdz pašai grāmatas pēdējai lapaspusei. Pēc grāmatas izlasīšanas izjutu vēlmi ko vairāk uzzināt par autoru, kas man par lielu pārsteigumu, ir Berlīnē dzimis un dzīvojošs korespondents nedēļas izdevumā Stern un šis ir viņa pirmais romāns. Vīrietis un romantika = labs savienojums pirmajam romānam, kas izdevies elpu aizraujošs un no sirds baudāms!

     Citāti:
 

     ''Savas īpašības, gan labās, gan ļaunās, mēs projicējam uz otru cilvēku. Un atzīstam mīlestību tikai tādos veidos, kuri atbilst mūsu priekšstatiem. Gribam, lai mūs mīlētu tā, kā mēs mīlētu paši. Jebkurš  cits mīlestības veids mūs mulsina, izraisa šaubas un aizdomas. Citāda mīlestības valoda mums ir sveša. Un tad mēs otram cilvēkam pārmetam. Apgalvojam, ka viņš mūs nemīl. Taču viņš mūs varbūt mīl kādā citā, neparastākā veidā, ko mēs nespējam saprast."

    "Kā es iztieku bez Tina Vina, viņa gribēja zināt. Jau vairāk kā mēnesi viņš ir projām! Gribēju mātei paskaidrot, ka mēs neesam šķirti, Tu augām dienām esi pie manis - no brīža, kad rītā pamostos, līdz brīdim, kad vakarā mani pārņem miegs. Vēja pieskārienus es jūtu kā Tavus glāstus un klusumā sadzirdu Tavu balsi. Aizvērusi acis, es ieraugu Tevi, un tas esi Tu, kas mani smīdina, kad neviena nav tuvumā, un tas esi Tu, kuram dziedu. Taču mātes acīs es izlasīju žēlumu, tāpēc neko neteicu. Ir tāda nesapratne, kurai vārdi neko nevar līdzēt.''

    "Mīlestība padara cilvēku skaistu. Vai tu pazīsti kādu cilvēku, kas mīl un tiek mīlēts - mīlēts ar visiem viņa trūkumiem - un kas tomēr tev šķiet neglīts? Šo jautājumu nemaz nav vērts apspriest. Tāda cilvēka nav.''

    "Vai cilvēkam katrā ziņā jāredz visa pasaule? Tepat, šajā ciemā, katrā mājā un būdiņā jau var atrast visu cilvēku emociju gammu - mīlestību un naidu, bailes, greizsirdību, skaudību un prieku...Tas viss nemaz nav kaut kur tālu jāmeklē.''

Izdevniecība: ZvaigzneABC


1 komentārs: