svētdiena, 2011. gada 25. decembris

Priecīgus Ziemassvētkus!


Mīlīši, lai Jums visiem viss jauki, mīļi.....

trešdiena, 2011. gada 14. decembris

Sofijai 6!

Decembris namber 13! Vakar bija tas datums, kad mana mazā meitiņa, kura ir arī mana vislieliskākā modele, kļuva sešus gadus veca! Šim pasākumam par godu šodien viņas spēļu istabu pārvērtām par mazu fotostudiju, kurā tapa šīs bildes-->






Gabaliņš Itālijas svētku sajūtas – tas ir panettone

Gabaliņš panetone ar glāzi vīna vai kapučīno – itālisku Ziemassvētku sajūtu garantija!

Kas īsti ir panetone – kūka, kēkss vai saldā maize? Par tās dzimteni uzskata Ziemeļitāliju – Milānu. Šis saldais gardums radies tālajā 15. gadsimtā, un to apvij daudzas un dažādas leģendas un nostāsti.

Panettone burtiski nozīmē „lielā maize”. Itāliski piedēklis „-one” bieži apzīmē lielu izmēru, bet „pane” vai „panetto” – maizes klaipu. Panetone ir īpaši raudzēta kūka, pildīta ar dažnedažādiem kaltētiem augļu gabaliņiem, žāvētām miziņām, rozīnēm un šokolādes krikumiņiem. Tradicionāli to pasniedz galdā ap Ziemassvētku un Jaunā gada laiku. Šajā laikā to var iegādāties teju visos Itālijas konditorejas veikalos, iesaiņotus dažādos svētku iepakojumos, pārsietus ar krāsainām lentām, tādā veidā kūka kļūst par lielisku Ziemassvētku dāvanu.

Turpinājumu lasi CetrasSezonas.lv (Spied uz linka)
Foto: Flickr.com Mirk74

Ziemassvētki tuvu un tālu pasaulē

Advente ir gaidīšanas laiks. Ziemassvētku gaidīšanas laiks... Tas ir laiks, kad pat sniega nīdējiem gribas ieraudzīt aiz loga baltu sniega segu, gribas sajust uz mēles izkūstam pirmo sniegpārsliņu, gribas ievelties baltajā un pūkainajā gubu mākonī un plivināt rokas un kājas, zīmējot sniega segā sniega eņģeli. Ziemassvētkus pavadīt ar ģimeni, pikoties, braukt ar ragaviņām, apmeklēt slidotavu un atgriezties siltās mājās, uzvilkt vilnas zeķes, pagatavot karstu upeņu dzērienu ar kanēli un krustnagliņām, ieritināties siltā pledā pie eglītes kopā ar ģimeni. Tie ir Ziemassvētki!

Ziemassvētki ir visur, un tos svin visur, bet tradīcijas ir dažādas. Kādas tad tās ir, vai kāda ir jau iemantota mūsu mājās, vai kādu vēlētos iemantot, kādas ir atšķirības, par to ir vērts uzzināt, jo kas zina, varbūt arī pie tevis kādu dienu ciemosies viesis no Vācijas vai Francijas, Somijas vai Itālijas, un tieši tad pavisam jauki būtu, ja iepriecinātu tieši ar tās valsts tradīciju, liekot sajusties kā mājās, jo tieši Ziemassvētkos mājas ir svarīgas ikkatram.
Turpinājumu vari izlasīt CetrasSezonas.lv (Spied uz linka)
Foto:flickr.com immacola

ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

sestdiena, 2011. gada 1. oktobris

Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis

Viss sākās augusta beigās, kad kaimiņiene man atstāja minku barību, palūdzot pabarot runcīti, kurš pie viņas pieklīdis pavasarī. Negribīgi, bet piekritu. Nekad nebiju iedomājusies, ka šis kaķis man tik ļoti iekritīs sirdī, lai vēlētos viņu ne tikai pabarot, bet arī katru dienu samīļot un ar to aprunāties.... No rītiem ap 7.00, kad modos, atverot žalūziju un paveroties pa logu, runcis sēdēja uz pretējās mājas žoga malas un vērās uz mani, un vakaros, kad pa melnu tumsu atgriezos mājās, viņš manas mašīnas lukturu apgaismots, skrēja pa celiņu pretīm.... Veselu mēnesi. Es jutos atbildīga par to, ka viņu pametuši......


Murrr, iepazīstamies! Murrrrrr, es esmu mazs optimists ar milzu plašu sirdi un skaļām murrāšanas spējām. Šodien Jaukais Cilvēks no mājas, kurā dzīvo suns, paņēma mani rokās (viņai dikti patīk mani ņemt rokās.... murrr, tad es parasti pieglaužos pie pleca un skaļi muuuuurrrrrāju, jo man tā patīk cilvēki!) un ielika dīvainā kastē ar restītēm. Es vēl īsti nezinu, ko tas nozīmē, nesaprotu par ko ar mani šādi izrīkojas, bet viss, kas notiek, notiek uz labu. Es tam ticu. Man te ir ērti, guļu uz siltas sedziņas un Jaukais Cilvēks ar mani visu laiku runā mierīgā tonī. Mani kopā ar kasti ielika tajā lielajā metāla gabalā, kurā cilvēki salien un parasti uz kaut kurieni dodas. Nekad vēl neesmu tajā bijis iekšā, bet Jaukais Cilvēks man atrodas blakus un man ir droši. Kamēr mēs uz kaut kurieni dodamies, es pārdomāju savu pēdējo mēnešu dzīvi un varu jums mazliet par sevi pastāstīt.



Viss bija tā - vienmēr esmu vēlējies būt blakus Jaukiem Cilvēkiem, bet diemžēl ne visi cilvēki ir vēlējušies mani sev blakus. Reiz, kad putniņi čivināja, kad tikko kā sāka palikt ārā silts, es klaiņoju pa pļavām un dārziem, meklēdams kādu ko saukt par Savu cilvēku. Visi Labie Cilvēki mani padzina no saviem pagalmiem, rīdīja man virsū suņus. Līdz viendien es nonācu pie kāda Cilvēka. Viņa mani pabaroja un paglaudīja. Nākamajā dienā es atgriezos, viņa atkal mani pabaroja un runāja ar mani lēnīgi un mierīgi. Es uzkavējos pie viņas pāris stundas. Vēl pēc dienas es atkal atgriezos un viņa mani ielaida savā mājā, pabaroja, paglaudīja.... es uzkavējos. Viņa mani atkal pabaroja. No rīta es atnācu atkal un viņas mājas durvis man bija plaši atvērtas, es paēdu, pamurrāju viņai azotē un ielecu dīvānā...paskatījos uz Labo Cilvēku, viņa neprotestēja. Es kārtīgi izgulējos, es atkal paēdu, pamurrāju Cilvēkam azotē. "Man ir tā paveicies!", es nodomāju. Un tā pagāja visa vasara - mani baroja, mana spalva sāka spīdēt, es vairs nebiju tik kaulains kā pavasarī, es naktīs gulēju siltā dīvānā, pa dienām dzīvojos Labā Cilvēka tuvumā, es neklejoju pa svešiem dārziem, jo man bija bail, ka Labais Cilvēks var par mani aizmirst, ka var aizbraukt bez manis. Bija dienas, kad Labais Cilvēks devās prom, tas man bija liels pārdzīvojums, es stundām sēdēju pie vārtiņiem un gaidīju viņu atgriežamies. Vienmēr Labo Cilvēku ieraugot, skrēju pa celiņu viņai pretī, skaļi murrādams.

Palika arvien vēsāks vakaros, naktīs sildījos pie Labā Cilvēka dīvāniņā. Viendien viņa atkal aizbrauca. Es paliku gaidot. Nosalu. Naktī gulēju ārā kastītē ar sedziņu, ko Labais Cilvēks man nolicis, lai man silti, kad viņas nav blakus. No rīta dzirdēju, ka dūc tas lielais metāla gabals, šķita, ka viņa ir atbraukusi..... skrēju skatīties, bet nē... Visu dienu gaidīju. Viņas nav. Gaidīju arī nākamo dienu, aiznākamo. Viņas nav. Jaukais Cilvēks no kaimiņdārza mani pabaroja, sakot, ka mana saimniece neatgriezīsies, jo tad, kad auksts, viņa dzīvo citur. Un es? Es arī gribu "Citur!" Pie viņas! Pagāja vēl nedēļa, divas, trīs... es katru rītu gaidīju Labo Cilvēku atgriežamies, katru vakaru klausījos vai nedūc lielais dzelzs gabals. Brīžam man pašam sajuka, ko es gaidu - Labo Cilvēku vai Jauko Cilvēku. Katru dienu Jaukais Cilvēks mani samīļoja, pabaroja un teica, ka viss būs kārtībā, lai es neuztraucos. Bet es neuztraucos, man ir skumji. Tik ļoti skumji. Un es to centos visos iespējamos veidos Jaukajam Cilvēkam pateikt. Viņa mani saprata un atbildēja :"Mincīt, nesatraucies, es par tevi parūpēšos, pat nepiedāvājot tev savu māju un silto dīvānu."  Ko viņa ar to bija domājusi?



Kur es atrodos? Metāla kaste apstājās, Jaukais Cilvēks man uzsmaidīja, maigi sabužināja kažoku, sakot:"Es tak tev apsolīju! Tev viss būs ideāli!"
Es atrodos citā metāla kastē, man blakus smejas kāds mazs un jauks cilvēks, es ļauju sevi bužināt, jo man tas tik ļoti patīk:)



Nobeigums: Neticami, bet pat apmēram 5 gadus vecs runcis (to noteica vetklīnikā), nekastrēts, dzīvojot ārā, bet mīlīgs bez gala, ir varējis atrast SAVU CILVĒKU un SAVU ĢIMENI:) Pašreiz runčuks dzīvo lieliskā ģimenē kopā ar vēl pāris mājdzīvniekiem:) 
"Bet, ja tu mani pieradināsi, mēs būsim vieni otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaule. Es būšu tev vienīgā visā pasaulē."(Mazais Princis)

piektdiena, 2011. gada 30. septembris

Rudens saule silda sirdis:)

Nepatīk man tas rudens, nepatīk, bet, kad spīd saule, ir ciešami:) Un tad var pafočēt:) Modeles lomā atkal jau Sofija:) 



Un te ar savu "Teddy Mountaine" iegūto jauno draugu:








piektdiena, 2011. gada 23. septembris

Fotosesija ar draudzenēm? Idejas, lai sagatavotos!

Reizi gadā, kad rudeni rotā krāšņas lapas un gaisā virmo ābolu un cidoniju smarža, pie manis studijā ierodas bariņš meiteņu, lai satiktos, papļāpātu, iedzertu šampi un galvenais - lai vairāku stundu laikā safočētos:) Šīs meitenes esmu iepazinusi internetā un pāris man ir kļuvušas īpaši mīļas un tuvas:)

Katru gadu mums pievienojas jauni personāži un daudzi "vecajie" aiziet savā dzīvē, forumu pamet, bet, neskatoties uz to, rudens fototuss ir iespēja atkal satikties. :) 

Tad nu šoreiz, kad atkal plānojam tikšanos un "jauniņajām", kuras nekad šādā pasākumā nav piedalījušās, kuras atkal un atkal jautā - "ko man ņemt līdzi, ko darīt, kā gatavoties?", piedāvāju Ingas izveidotu plānu kā sagatavoties fotosesijai! Ingai ir pieredze:) :) Varbūt pāris idejas noder ne tikai fotopasākuma meitenēm, bet arī pārējiem - tiem, kuri vēlas fočēties un nevar saņemties:) Galvenais ko es vēlos piebilst: nebaidies, Tu esi unikāla! Smaidi, esi atvērta un mēs kopā notversim mirkli bildē, kad smaida arī Tava dvēsele:) 

Foto: www.flickr.com


Tātad:
Autore:Inga, www.bonbonga.lv

Fotosesijas tusiņš – lai labi izdotos!

Gatavošanās

  1. Mierīgi apsēdies un izdomā, ko Tu gribi pati – kādas bildes: stils, stāsts, krāsas, cik plikas vai tieši otrādi, kāds apgaismojums, vairāk portreta bildes vai nē.
  2. Pasērfo pa interneta vidi un paskaties iedvesmai dažādas fotosesiju bildes: stila, modes, kas nu Tevi interesē. Saglabā interesantākās datorā un izpēti sīkāk.
  3. Ja Tev trūkst idejas, jautā citām meitenēm – varbūt kādai būs Tev piemērota, pieņemama.
  4. Ja Tev tā ir 1. reize, drosmes nav tik daudz, izdomā rūpīgi vienu divus vienkāršu stilus, bet ļoti labi pārdomā.
  5. Pastudē brīvi dažādas pozas pie spoguļa, uz grīdas, pie sienas, krēsla utt.
  6. Noteikti piedomā par kosmētiku: krāsām, stilu, noturību – kas ir ļoti būtisks aspekts. Ja vari atļauties – aizej pie grima meistara īsi pirms fotosesijas.
  7. Pārdomā arī matu sakārtojumu – vai to mainīsi pasākumā laikā, cik daudz laika un prasmes vajadzēs to sakārtot.
  8. Ja bildēsies vairākas reizes un ar dažādiem „stāstiem”, noteikti iestudē gan pozas, gan pārliecinies, ka spēsi pati vai ar kādas meitenes palīdzību pārģērbties, uzkrāsoties pa jaunam.
  9. Sameklē un saliec nepieciešamās drēbes un aksesuārus, kosmētiku, lai nekas netrūktu un nebūtu bildēšanās steigā sajukums.
  10. Uzjautā meitenēm, vai kādai kas netrūkst viņas idejai – varbūt vari aizlienēt tusiņa laikā.
  11. Interesanti apģērbi un priekšmeti nenāks par sliktu. Bet ar līdzi ņemamā daudzumu nevajadzētu pārspīlēt, ņemot līdzi 5 koferus ar drēbēm un kosmētiku. Lielajā barā un steigā vari vēl ko pazaudēt, bet pirms bildēšanās – neatrast sev vajadzīgo.
  12. Laicīgi ieplāno sevi uztjūnēt – frizieri, manikīru, kosmetologu vai vienkārši laiku, lai mājās sevi savestu kārtībā. Bildes būs skaistākas, ja pati jutīsies brīvi, viegli ar tikai mazliet tīkamu satraukumu.
  13. Neuzsāc diētu, nekrāso mājas apstākļos matus, neepilē kājas dienu pirms fotosesijas.
  14. Ja fotosesijas iekrīt PMS laikā, atturies pirms tam dažas dienas no saldumiem un sāls. Izvairīsies no puNpām un šķidruma aiztures organismā.
  15. Izgulies!

Studijā

  1. Nebaidies. Ja vajag – paķer līdzi šampi vai vīnu drosmei.
  2. Ierodies laikā, ja vien neesi konkrēti pateikusi, ka kavēsies.
  3. Pacietīgi gaidi savu kārtu.
  4. Kad pienākusi Tava kārta, netērē laiku, izprašņājot fotogrāfu – ko un kā Tev labāk darīt, stāvēt, smaidīt, pietupties, vārtīties. Dari to, ko vēlies un esi izmēģinājusi jau mājās. Ja vajadzēs, fotogrāfs piekoriģēs.
  5. Neprasi fotogrāfam – ko Tev vilk, ko krāsot, kā izskatīties – nav iespējams padsmit meitenēm – katrai izdomāt idejas bildēm.
  6. Nedomā, ko par Tevi domā no malas – vai Tev tur puNpa, vai kā Tu gories. Nevienu tas pa lielam neinteresē. Tikai Tevi!
  7. Respektē sevi un pārējās meitenes – bildējies noteikto laiku, centies iekļauties.
  8. Nekomentē un neko nesaki brīdī, kad otra fotografējas, ja Tev neko nejautā.
  9. Iedvesmo sevi, citas, izpalīdzi, ja vajag!
  10. Novāc visu (nevis visus) aiz sevis, neatstāj bardaku!
  11. Un vispār – Tu esi stārs, superstārs, bildes būs lieliskas – lai tur vai kas!

trešdiena, 2011. gada 21. septembris

Rudens pasaku namiņā!

Šodien ir izteikti rudenīgs noskaņojums, izteikti rudenīgi laika apstākļi un mans mazais meitucis izbaudīja rudens pēcpusdienu mazā Pasaku Valstībā kopā ar mani:)
Man nekad rudens nav paticis, bet tas miers un harmonija, klusums un smarža gaisā, ko šodien sajutu, piepildīja mani līdz sirds dziļumiem ar pozitīvo.
Pasmaidi un iespējams arī tava pasaka ir tepat blakus - sajūtama un sataustāma:)




















Maza sajūtu dziesma beiga nobeigumā:)