Meitene zirnekļa tīklā

   ''Meitene zirnekļa tīklā"...... mazliet jokaini, ka turpinājums Stīga Lārsona triloģijai, ir cita autora darbs. Bet abi galvenie varoņi - Mikaēls un Līsbete ir tik perfekti savā esībā arī no cita autora skatupunkta, ka nejutu ne mazāko atšķirību no iepriekšējām grāmatām. Visu cieņu autoram Dāvidam Lāgerkrancam par grāmatu. Atminos Lārsona pirmo grāmatu "Meitene ar pūķa tetovējumu'', kuru ''apēdu'', šķiet, dienas laikā - ar mežonīgu interesi notiesāju katru rindiņu un tad nepacietīgi gaidīju filmas parādīšanos, kas radīja pamatīgu vilšanos - trūka tik daudz nianšu un notikumu, ko grāmatā lasīju ar baudu, bet filmā tās netika pat pieminētas. Bet tā jau lielākoties ar visām grāmatām un to filmu versijām. Līsbete Salandere ir ļooooooti savdabīga meitene, kuru, šķiet, parādīt uz ekrāniem ir dikti grūti, jo dvēsele tai kā mazai meitenei, sirds plaša, izskats brīžiem biedējošs, gotisks, notetovēts, caurdurts ar pīrsingiem, strādā viņa daudz, pat pārāk daudz, guļ maz, ēd slikti vai nemaz, bet, neskatoties uz to, viņa ir gudra, noslēpumaina, ar fantastisku atmiņu, intraverta personība ar plašu sirdi un fantastisku aktrises talantu, ja dodas uz mērķi un ir apņēmusies to sasniegt.

    Šajā grāmatā visi notikumi eskalējas un sāk drudžaini mutuļot, kārtējo reizi ap Mikaēlu un, sakritība vai nē, visā iesaistīta arī Līsbete. Mikaēls - drosmīgs žurnālists ar analītisku domāšanu un Līsbete - mazs, trausls ''meitēns'', kas ciparu un datoru pasaulē jūtas kā zivs ūdenī.  Grāmatas galvenie notikumi risinās ap mākslīgo intelektu un hakeriem, ap autisma slimniekiem, kāds ir mazais Augusts - sava tēva Fransa Baldera slepkavības liecinieks. Kad tiek nogalināts Franss Balders - viens no slavenākajiem pasaules mēroga zinātniekiem, tur atrodas arī Mikaēls, kuru Franss uzaicinājis, lai pastāstītu ko nozīmīgu, bet nepaspēj. Intrigas, slepkavības, notikumu šķetināšana.

   Lasīju lēni, bet ar baudu. Neesmu kriminālromānu cienītāja, bet šis ir tas retais gadījums, kad patīk un IR:)