Elija Šafaka "Četrdesmit vārtu uz mīlestību"

 

Parasti, kad izlasu kādu grāmatu, nemēdzu pārdomas par to rakstīt jau tajā pašā dienā. Šoreiz ir citādi. Šī grāmata ir izņēmums, jo nevēlos, lai izgaist tās emocijas un sajūtas, tā pēcgarša, ko sajutu, aizverot grāmatas pēdējo vāku. Mīlestība ir gaistoša, tā nāk kā vilnis, apšļaksta tevi no galvas līdz pat papēžiem un pazūd. Tikai uz brīdi, līdz nākamajam vilnim. Šī grāmata ir Mīlestība. Šamss ir Mīlestība. Mīlestība pret pasauli, vienam pret otru, pret Dievu. 

Sāku lasīt ar skepsi, jo pirmās nodaļas šķita pilnīgi banālas: ģimene, kurā 3 bērni, vīrs, kas pa kluso laiž pa kreisi un sieva, kura to zina, bet jau gadiem izliekas, ka to nenojauš. Pilnīgi mietpilsoniska ģimenīte, kurā neviens pat lāga nestrīdās, lai tik neizjauktu ierasto kārtību un ikdienu. Bailes manīt sevi un savus uzskatus, bailes ieraudzīt pasauli - to pasauli, kas ir "tur - ārā", bailes izkāpt no savas komforta zonas un noņemt pieraduma plīvuru no acīm. 

 

Šajā ģimenē sieva Ella bija tā, kas saņēmās kaut ko mainīt, viņas centieni atrast darbu (ne jau naudas dēļ, bet, lai nebūtu tik garlaicīgi) vainagojās ar panākumiem un kāda izdevniecība Ellai piedāvāja izlasīt kāda nepazīstama rakstnieka Azīza vēl nepublicētu romānu un uzrakstīt par to atsauksmi. Šajā brīdī  romānā"Četrdesmit vārti uz mīlestību" sāka mīties tagadne (Ellas un Azīza dzīve) un pagātne (Azīza romāna daļas). Jau gribēju mest mieru un likt grāmatu tālu, tālu prom dziļā plauktā, jo nospriedu, ka tā ir kārtējā "ziepju opera", kur dzīves apnikusi un mīlestību neizbaudījusi kundzīte iemīlas vīrietī, kurš skaisti raksta, pamet vīru, apprecas ar otru un dzīvo laimīgi līdz mūža beigām. Bet, izrādās, ka viss nemaz nav tik vienkārši. Azīza grāmata vēsta par kādu 12. gadsimta filozofu un dzejnieku Rūmī, klejojošu sludinātāju Šamsu un 40 mīlestības likumiem. Lai gan mani pilnībā nesaistīja ne 12. gadsimts, ne Ellas dzīve, turpināju lasīt. Un nenožēloju, jo tieši 12. gadsimts ar Šamsu, Rūmī un sūfijiem mani ievilka sevī līdz sirds dziļumiem. Dažādo personāžu tēli, dzīves uztveres, attieksme vienam pret otru, pret Dievu un Mīlestību - Azīza romānā spēju saskatīt līdzības ar sev tuvajiem cilvēkiem. Paralēli laiki, paralēlas dzīves, Azīz un Ella, Rūmī un Šams. Cilvēki, kuri pilnīgi iespējams ir vienoti ne tikai ar dvēselēm, bet arī ar garu, spējuši vairākās dzīvēs un gadsimtos viens otru atrast, lielās Mīlestības dēļ satikušies un zinājuši, ka, lai mainītos un iegūtu ko tādu, kas tiem vēl nekad nav bijis, jādara kas tāds, ko vēl nekad nav darījuši.

Nevēlos pārstāstīt sižetu, vien piebildīšu, ka šajā romānā nav jāmeklē spriedze, bet gan jāpeld grāmatas straumē, kas plūstoši nesīs uz priekšu, radot gan smaidu, gan dusmas, gan dziļu izpratni par Mīlestību.

Citāti:
"Vientulība atšķiras no vienatnes. Cilvēkam, kas jūtas vientuļš, ir vieglāk sevi mānīt, iedomājoties, ka viņš jau atradis īsto ceļu. Vienatne ir labāka, jo tā nozīmē - būt vienam, nejūtoties vientuļam. Tomēr vislabākais ir atrast kādu biedru, kas var kļūt par spoguli. Neaizmirsti: vienīgi otra cilvēka dvēselē tu patiesi saskatīsi savu atspulgu, Dieva klātbūtni sevī!"

"Lai kas tavā dzīvē notiktu, lai cik tā šķistu drūma un bezcerīga, nelaid izmisumu ne tuvumā! Pat tad, ja visas durvis tavā priekšā šķiet aizdarītas, gaidi - un Dievs pavērs jaunu ceļu, kas ejams vienīgi tev! Esi pateicīgs! Ir pārlieku viegli justies pateicīgam tad, kad labi klājas. Sūfijs jūtas pateicīgs ne vien par to, kas viņam ir dots, bet arī par to, kas liegts."

"Nav nozīmes, vai dodies uz austrumiem vai rietumiem, ziemeļiem vai dienvidiem. Lai kāds būtu tava ceļojuma galamērķis, pieraugi, lai tu veiktu ceļojumu arī garīgi! Garīgi iespējams apceļot visu pasauli un nokļūt pat tālāk, aiz tās robežām."

"Centies nepretoties pārmaiņām, kas atgadās tavā dzīves ceļā! Ļauj dzīves upei plūst caur tevi! Un nebēdā par to, ka tavā dzīvē viss apgriezies ar kājām gaisā! Kā gan tu vari zināt, ka līdzšinējā dzīve ir labāka par to, kura gaidāma?"

"Ja gribi mainīt citu cilvēku attieksmi, tad vispirms pats maini attieksmi pret sevi! Ja neiemācīsies sevi mīlēt - īsti, no sirds -, neceri saņemt mīlestību no citiem! Taču, kad būsi šo stāvokli panācis, esi pateicīgs par katru ērkšķi, ko sviež uz tavu pusi! Tā ir zīme, ka drīz tevi apbērs ar rozēm."

"Mīlestību nevar izskaidrot, to var tikai izjust. Mīlestību nevar izskaidrot, tomēr tā izskaidro visu."

"Dzīve bez mīlestības nav neko vērta. Nevaicā sev, pēc kādas mīlestības tev vajadzētu tiekties - garīgas vai fiziskas, dievišķas vai pasaulīgas, Austrumu vai Rietumu... atšķirību meklēšana tikai rada jaunas atšķirības. Mīlestībai nav nosaukumu un definīciju. Tā vienkārši ir - tīri un vienkārši mīlestība."

 

Izdevniecība: ZvaigzneABC