Pirmais teikums, ko dzirdēju par "Vēja vārdu" (pietam no cilvēka, kas to
nebija pat lasījis) skanēja šādi: "Nu, ko tu āksties, tak kārtējais
Harija Potera variants!". Tas Izklausījās nievājoši, it īpaši, ja šāda
atsauksme izkristalizēta tikai no tā, ko "kāda tante teikusi". Hm, bet
man patīk Harijs Poters, nodomāju! Pirms sākat lasīt "Vēja vārdu"
kārtīgi uztrennējiet plaukstu locītavas, jo grāmata ir 700+ lpp bieza
un, ja to lasīsiet lēnām kā es, tad pamatīgi nogurdināsiet plaukstu locītavas.
"Reiz sensenos laikos, aiz trejdevņiem kalniem un trejdeviņām zemēm..." Jā, šādi es varētu iesākt stāstu par "Vēja Vārdu", jo tā ir liela pasaka. Brīnišķīga pasaka, kas risinās pilnīgi nenosakāmā laika telpā (pasaku faniem gan ir pilnīgi vienalga, kurš gadsimts sācies aiz loga kārtējā pasakā), pilnīgi mistiskos apstākļos (kas gan ir īstenība un kas nē?). Vai sasaistes un simpātijas teorija ir tikai leģenda? Vai pastāv pūķi?
Grāmatai ir ļoti aizraujoša struktūra - stāsts iekš stāsta. Galvenā varoņa Kvouta (saukts arī par Kotu un Rešī) tagadējā dzīve, kurā tas sastaptajam Hronistam nolemj uzticēt uzrakstīt savu dzīves stāstu, mijās ar fantastiskiem piedzīvojumiem tur - kaut kur ārpus laika un telpas. Kvouta stāstījums ierauj lasītāju iekš viņa pasaules, iekš Rū cilts ceļojošās trupas ikdienas, iekš mazo un lielo pilsētiņu un ciematu notikumiem, iekš mazā zēna Kvouta burvestību mēģinājumiem un cīniņiem nabadzībā par izdzīvošanu. Lasot, galvā skaidri dzirdēju viņa brīnumaino prasmi spēlēt liru un dziedāt tā, ka apkārtējie raudot no aizkustinājuma. Lasot, gara acīm redzēju to meiteni, kurā Kvots iemīlējās, izjutu viņa alkas un naivi bērnišķo prieku, katru reizi to satiekot. Izjutu katru Kvouta esības brīdi maģiskajā Arcanum universitātē...
Liela pasaka? Mīts? Leģenda? Pirmais un pēdējais citāts no grāmatas, zemāk manā rakstā, atklāj daļu patiesības.....
Gaidu turpinājumu. Nepacietīgi!
"Reiz sensenos laikos, aiz trejdevņiem kalniem un trejdeviņām zemēm..." Jā, šādi es varētu iesākt stāstu par "Vēja Vārdu", jo tā ir liela pasaka. Brīnišķīga pasaka, kas risinās pilnīgi nenosakāmā laika telpā (pasaku faniem gan ir pilnīgi vienalga, kurš gadsimts sācies aiz loga kārtējā pasakā), pilnīgi mistiskos apstākļos (kas gan ir īstenība un kas nē?). Vai sasaistes un simpātijas teorija ir tikai leģenda? Vai pastāv pūķi?
Grāmatai ir ļoti aizraujoša struktūra - stāsts iekš stāsta. Galvenā varoņa Kvouta (saukts arī par Kotu un Rešī) tagadējā dzīve, kurā tas sastaptajam Hronistam nolemj uzticēt uzrakstīt savu dzīves stāstu, mijās ar fantastiskiem piedzīvojumiem tur - kaut kur ārpus laika un telpas. Kvouta stāstījums ierauj lasītāju iekš viņa pasaules, iekš Rū cilts ceļojošās trupas ikdienas, iekš mazo un lielo pilsētiņu un ciematu notikumiem, iekš mazā zēna Kvouta burvestību mēģinājumiem un cīniņiem nabadzībā par izdzīvošanu. Lasot, galvā skaidri dzirdēju viņa brīnumaino prasmi spēlēt liru un dziedāt tā, ka apkārtējie raudot no aizkustinājuma. Lasot, gara acīm redzēju to meiteni, kurā Kvots iemīlējās, izjutu viņa alkas un naivi bērnišķo prieku, katru reizi to satiekot. Izjutu katru Kvouta esības brīdi maģiskajā Arcanum universitātē...
Liela pasaka? Mīts? Leģenda? Pirmais un pēdējais citāts no grāmatas, zemāk manā rakstā, atklāj daļu patiesības.....
Gaidu turpinājumu. Nepacietīgi!
Grāmatai dodu 10 no 10 :)
Citāti no grāmatas:
"Es esmu mīts! Ļoti īpašs mīts, kas radījis sevi pats! Vislabākie meli par mani ir tie, ko esmu stāstījis es."
"Nepatiesi apvainojumi vienmēr ir sāpīgi, bet vēl ļaunāk ir tad, ja cilvēki, kuri skatās uz tevi no augšas, nekad nav izlasījuši nevienu grāmatu vai aizceļojuši tālāk par divdesmit jūdzēm no dzimtās vietas."
"Ja vēlies pakļaut pasauli savai gribai, tev jāpārvalda tas, kam tu tici."
"Ikviens var ierasties, kur vajag, ja ir saņēmis ziņu, bet tikai īpašs cilvēks var parādīties, nezinādams, kas noticis."
"Simpātijas likums ir viens no galvenajiem maģijas elementiem. Tas nosaka: jo divi priekšmeti ir līdzīgāki, jo spēcīgāka ir simpātiskā saikne. Jo spēcīgāka ir saikne, jo vieglāk tie ietekmē viens otru."
"Ja esat atraduši kādu, ko varat turēt savās skavās, aizverot acis pret ārpasauli, tad jums ir ļoti laimējies."
"Ikviens sacer stāstu par sevi pats savā galvā. Vienmēr. Visu laiku. Stāsts dara viņu par to, kas viņš ir. Mēs veidojam sevi no šī stāsta."
Citāti no grāmatas:
"Es esmu mīts! Ļoti īpašs mīts, kas radījis sevi pats! Vislabākie meli par mani ir tie, ko esmu stāstījis es."
"Nepatiesi apvainojumi vienmēr ir sāpīgi, bet vēl ļaunāk ir tad, ja cilvēki, kuri skatās uz tevi no augšas, nekad nav izlasījuši nevienu grāmatu vai aizceļojuši tālāk par divdesmit jūdzēm no dzimtās vietas."
"Ja vēlies pakļaut pasauli savai gribai, tev jāpārvalda tas, kam tu tici."
"Ikviens var ierasties, kur vajag, ja ir saņēmis ziņu, bet tikai īpašs cilvēks var parādīties, nezinādams, kas noticis."
"Simpātijas likums ir viens no galvenajiem maģijas elementiem. Tas nosaka: jo divi priekšmeti ir līdzīgāki, jo spēcīgāka ir simpātiskā saikne. Jo spēcīgāka ir saikne, jo vieglāk tie ietekmē viens otru."
"Ja esat atraduši kādu, ko varat turēt savās skavās, aizverot acis pret ārpasauli, tad jums ir ļoti laimējies."
"Ikviens sacer stāstu par sevi pats savā galvā. Vienmēr. Visu laiku. Stāsts dara viņu par to, kas viņš ir. Mēs veidojam sevi no šī stāsta."
Izdevniecība "ZvaigzneABC"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru