trešdiena, 2012. gada 31. oktobris

"Amerikāņu dievi", Nīls Geimens

Nīls Geimens
"Amerikāņu Dievi"



 Ilgi gaidīta, lēni lasīta un vēl ilgāk pārdomāta. Jau atverot pirmo lapaspusi, šķita, ka grāmatas Dievi atdzīvojās un spēju tos iztēloties un pat sajust.

Viena no tām grāmatām, kuru sāku lasīt lēni un negribēju, lai tā tik ātri beigtos. "Amerikāņu Dievi" mani aizveda ceļojumā ne tikai uz tālo Ameriku, kur, kā izrādās, mīt dažādas mītiskas būtnes un čum un mudž no jaunajiem Dieviem, bet ieveda dziļi, dziļi zemapziņas pasaulē, sapņos un brīžam pilnīgi neizprotamās vietās, jo realitāte jaucās ar kādu sapņu pasauli, jeb "aizkulisēm" - kā to sauca viņi, grāmatas varoņi.

Grāmatas varoņu fantastiskie vārdi mani uzrunāja: Ēna, Trešdiena, Černobogs, Zarja Utreņņaja, Zarja Večernaja utt. Grāmatu lasīju latviešu valodā un iedomājos, diez, kā šīs dievības Autors nosaucis angļu valodā? Pagooglēju un, izrādās, tā tās arī tiek sauktas angļu valodā - Zorya (slāvu mitoloģijā ir rīta un vakara zvaigznes), Czernobog, Bielebog. Šīs slāvu mitoloģijas dievības nav gluži svešas, jo tika bieži izmantotas manā bērnībā animācijas filmās.

Lasot "Amerikāņu Dievus" saskatīju milzu līdzības ar Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita", vienu no manām mīļākajām grāmatām. Tik pat mistiski tēli (Volands un Misters Trešdiena (Odins), Ēna un Meistars, Lora un Margarita, tagadne un pagātne, šeit un otrpus utt) mistiski notikumi, dažādas paralēlas pasaules un, šķietami, ik pa laikam līdzībās no "Amerikāņu Dieviem" pārmetos uz "Meistaru un Margaritu" un atpakaļ.

Grāmatas notikumi savijās ap mani kā liels mākonis, nevienā brīdī negribējās "pārlēkt" pāri kādai lapaspusei un izlaist kādu nodaļu (kā parasti daru, ka jūtu, ka grāmata neaizrauj), baudīju notikumus, tos perfekti vizualizējot, līdz tiku līdz beigām, kur viss mistiskais lieliski atrisinājās, kā jau tas pieklājas grāmatai ar ievadu, kāpinājumu, kulmināciju un nobeigumu.

Laba! Garšīga grāmata "ku-kū" grāmatu mīļotājiem un visiem, kurus uzrunā fantastika!

Pieci garšīgi keksiņi (5/5) grāmatai!

2 komentāri:

  1. Ooo, burvīgs salīdzinājums ar Meistaru un Margaritu.

    AtbildētDzēst
  2. O! Pievienojos, man visu lasīšanas laiku bija sajūta, ka Bulgakovs lūr pār plecu. Izrādās, ne man vienai ;-)

    AtbildētDzēst