Zane Kilbloka "Pipars&Oga. Uzkodas"Iesējuma tips: cietie vāki
Augstums x platums, cm: 30 x 18,5 Neikdienišķs izmērs, bet bildes šādā
izmērā lieliski izceļas grāmatā
Svars (g): 774
128 lpp. Ne visās lapās ir receptes. BILDES, bildes, BILDESSSSS super!
Mazas, mīļas, apaļas, kantainas, garenas, uz iesmiņiem,
sainīšos, asas, saldas, skābas, noslēpumainas un pasakainas. Tās ir uzkodas. Tās
ir Zanes Kilblokas uzkodas grāmatā „Pipars&Oga”.
„Kāpēc manas grāmatas
nosaukums ir “Pipars un oga”? Ar ogām, kas aug Latvijā, es gribu uzsvērt tieši
šīs zemes ēdienu gatavošanas tradīcijas, jo te augošo ogu garša nav salīdzināma
ar citām. Turklāt ogas mani vienmēr ir iedvesmojušas un saistījušas ar krāsas
un garšas īpatnībām, Savukārt pipars ir svešzemnieks, kas man asociējas ar
citzemju ēdienu gatavošanas tradīcijām. Tas ir savdabīgs, pikants, ar asumiņu.
Abi kopā – pipars un oga – veido drosmīgu un visai neparastu salikumu gluži
tāpat kā modernais un senais. Un tā, apvienojot paaudžu paaudzēs koptās ēšanas
tradīcijas ar vismodernākajiem garšu salikumiem, esmu radījusi grāmatu, kurā
iekļautas nelielas, krāsainas uzkodas ar tik dažādām garšas niansēm, ka tās
katru ēdēju spēj pārvērst baudītājā.”
Latvieši ir ēdāju tauta. Mums patīk labi paēst un pirms
labas paēšanas mums patīk labi uzkost uzkodiņas. Kopš sevi atceros, vecāki un
vecvecāki manā bērnībā, viesus vienmēr sagaidīja ar maizītēm (vienkārši uz
pusēm sagrieztas maizes šķēles ar desu, sieru vai olu) vai rosolu, vai rosolu
groziņos. Jo nevienam prātā neienāca ķēpāties ar miniatūra uzkodām, sak, no tā
jau cilvēks tāpat nebūs paēdis. Bet
izrādās, ir jēga ķēpāties ar mini uzkodām, jo jāpabaro jau ne tikai cilvēks,
bet arī gars...dvēsele. Un Dvēsele „ēd” ar acīm, ar smaržu un garšas kārpiņām
cilvēka mutē.
Fantastiski skaista grāmata ar dievīgām uzkodu receptēm. Šo
grāmatu es bieži atvēršu un izmantošu. Ja man sākumā šķita, ka ar uzkodām ir
baigā ķēpa – mazi mini groziņi, kurus pa spēkam piepildīt ar gardām lietām tikai
cilvēkam ar mini pirkstiņiem. Mini maizītes ar mini tomātiņiem, mini
pastētītēm, mini odziņām... tagad, kad es pati iemēģināju roku mini padarīšanā,
skaidrs ir tas, ka nākamreiz manās mājās, kad atbrauks viesi, uzkodās nebūs
vienkārši uz pusēm pārgrieztas maizes ar lasi, desu, sieru un dārzeņiem, nebūs
pa fikso sašņikāti dārzeņi ar mērci atsevišķā bļodā. Es pacentīšos un
piestrādāšu, jo tas ir kas jauns – tas ir kas citādāks un pavisam ekskluzīvi.
Katra uzkoda kā viens kumoss, katrs kumoss vesels mākslas darbs.
Fotogrāfiju autoram Mārim Zemgalietim milzīgs paldies no
manis personiski par baudas sniegšanu manām acīm!
Ak jā - un rekur mana "uz fikso" minimaizīte: ar fetas sieru, saulē kaltētiem tomātiem eļļā un pipariņiem;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru